Latvijas Republikas Augstākā tiesa
2012. gada 6. jūnijs

Fakti

Prasītājai L. kundzei pēc atgriešanās no grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tika piedāvāts mazāk kvalificēts amats ar mazāku atlīdzību, nekā amats, kuru viņa ieņēma pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma. Vēlāk viņa no darba tika atbrīvota pavisam pēc tam, kad bija lūgusi viņai piešķirt bērna kopšanas atvaļinājumu.

Sūdzība

L. kundze sūdzējās, ka viņas darba devēja rīcība pārkāpa diskriminācijas aizliegumu, kas nostiprināts Darba likumā.

Tiesas secinājumi

Augstākā tiesa iesākumā atgādināja, ka gadījumos, kad darbinieks norāda, ka pret viņu ir notikusi diskriminācija, tas ir darba devēja pienākums pierādīt, ka diskriminācija nav notikusi. Ja izteikti apgalvojumi, ka notikusi diskriminācija uz dzimuma pamata, darba devējam jāpierada, ka pret darbinieku vērsta mazāk labvēlīga attieksme nevis viņa dzimuma dēļ, bet dēļ citiem iemesliem.

Tiesa uzsvēra, ka mazāk labvēlīga attieksme maternitātes gadījumos vienmēr tiek uzskatīta par tiešu diskrimināciju, tādēļ piedāvājot mazāk apmaksātu amatu, kā tas bija T. kundzes gadījumā, šādu rīcību var uzskatīt par dzimuma diskrimināciju. Arī fakts, ka T. kundzi atlaida pēc tam, kad viņa lūdza bērna kopšanas atvaļinājumu, norāda, ka pret viņu vērsta mazāk labvēlīga attieksme. Tādējādi T. kundzes darba devējam bija jāpierāda, ka pret viņu nebija vērsta diskriminācija.

Tā kā apelācijas instances tiesa nebija izvērtējusi iepriekš minētos konstatējumus, Augstākā tiesa nosūtīja lietu atpakaļ jaunai izskatīšanai. 

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma