Eiropas Cilvēktiesību tiesa
1979. gada 26.aprīlis

Fakti

450 bērni 1960-ajos gados piedzima ar smagām kroplībām, ko izraisīja zāles, kuras mātes lietoja grūtniecības laikā. Vairāki vecāki iesūdzēja tiesā zāļu kompāniju, un gandrīz visas lietas tika noslēgtas ar izlīgumu. Pieteicējs, laikrakst The Sunday Times, publicēja rakstu, kas kritizēja vienošanās priekšlikumus starp zāļu kompāniju un bērnu vecākiem un paziņoja, ka nākamais raksts atklās, kā traģēdija varēja rasties. Tam sekoja tiesas lēmums, kas aizliedza nākamā raksta publicēšanu, jo to varētu tulkot kā necieņu pret tiesu. Par šo jautājumu sekoja sabiedriska apspriešana, un citos laikrakstos tika publicēti raksti, kas atsaucās uz to pašu tēmu, kuru pieteicēja laikraksts būtu analizējis. Tomēr nekādas tālākas procedūras, ko varētu interpretēt kā necieņu pret tiesu, netika uzsāktas.

Sūdzība

Pieteicējs sūdzējās, ka aizliegums publicēt rakstu ir pārkāpis tā tiesības uz izteiksmes brīvību.

Tiesas secinājumi

Tiesa secināja, ka aizliegums nebija nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā un tādējādi pieteicēja tiesības uz izteiksmes brīvību ir tikušas pārkāptas.

Tiesa secināja, ka:

1) Tiesas lēmuma pieņemšana bija paredzēta likumā:

  • lēmums tika pamatots ar likumā balstītiem principiem, kas tika formulēti ar pietiekamu precizitāti;
  • pieteicējs varēja paredzēt, ka raksta projekta publicēšana varētu nebūt saskaņā ar šiem principiem.

Lēmuma leģitīmais mērķis bija izvairīties no “laikraksta tiesvedības” un saglabāt tiesu varas autoritāti.

2) Attiecībā uz lēmuma nepieciešamību Tiesa atzīmēja, ka:

  • izteiksmes brīvība aizsargā arī idejas un informāciju, kas aizskar, šokē vai traucē;
  • presei ir ne tikai pienākums informēt sabiedrību, sniedzot tai ziņas, kas ir sabiedrības interesēs, bet arī sabiedrībai ir tiesības būt pienācīgi informētai;
  • masu medijiem ir pienākums sniegt arī informāciju un idejas, kas attiecas uz lietām, kas tiek risinātas tiesā;

3) Iejaukšanās nebija nepieciešama, jo:

  • informācija, kas attiecas uz traģēdiju ar indīgām zālēm, no kurām cietuši vairāki simti cilvēku, neapstrīdami bija sabiedriskas intereses jautājums;
  • traģēdijas daudzo upuru ģimenēm bija vitāla interese uzzināt visus faktus, kas bija traģēdijas pamatā, kā arī dažādus iespējamos risinājumus;
  • piedāvātais raksts tika sagatavots ieturētā valodā, un nepasniedza tikai vienpusējus pierādījumus vai prasību.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma