Eiropas Cilvēktiesību tiesa
1984. gada 22. februāris
Fakti
Pieteicējs Sutter kungs tika atzīts par vainīgu par atkārtotu nepakļaušanos saviem militārajiem pienākumiem, jo viņš atteicās nogriezt matus. Zemākās instances tiesa izskatīja lietu atklātā tiesas procesā un publiski pasludināja spriedumu. Pieteicējs pārsūdzēja spriedumu Militārajā Kasācijas tiesā. Pretēji Sutter kunga lūgumam Militārā Kasācijas tiesa izsprieda lietu raktveida procesā un nepasludināja spriedumu atklātā tiesas sēdē.
Sūdzība
Sutter kungs sūdzējās par to, ka Militārā Kasācijas tiesa noraidīja viņa sūdzību, neizskatot lietu atklātā mutvārdu procesā un nepasludināja spriedumu publiski, tādējādi pārkāpjot viņa tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tiesas secinājumi
Tiesa atzīmēja, ka tiesas procesa publiskā daba, kas minēta 6.(1) pantā, aizsargā procesa dalībniekus pret tiesas procesa slepenību, kas netiek pakļauta publiskai novērošanai. Tas ir arī viens no veidiem, kādos var tikt nodrošināta uzticamība gan zemāko instanču, gan augstāko instanču tiesām. Sniedzot iespēju tiesvedības procesa caurskatāmībai, publicitāte nodrošina taisnīgas tiesas mērķa sasniegšanu.
Tiesa secināja, ka lai arī atklāts tiesas process ir viens no taisnīgas tiesas priekšnosacījumiem, tomēr process jānovērtē kopumā. Tā kā konkrētajā lietā ir bijusi publiska noklausīšanās pirmās instances tiesā, kasācijas instance tiesa secināja, ka ir nepieciešams interpretēt tikai attiecīgo likumdošanu un neviens, izņemot Sutter kungu, nebija neko jaunu iesniedzis. Tādēļ Tiesa uzskatīja, ka mutvārdu procesa nenoturēšana kasācijas instances tiesā nepārkāpa Sutter kunga tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tiesa piekrita, ka spriedumi jāpadara publiski pieejami, bet tas nenozīmē, ka spriedumam vienmēr jābūt nolasītam mutvārdu procesā. Katrā gadījumā publicitātes forma, kāda tiek piešķirta “spriedumam” saskaņā ar atbildētājvalsts nacionālo likumdošanu, ir jānovērtē konkrētā procesa speciālo pazīmju kontekstā un atsaucoties uz 6.(1) panta objektu un mērķi. Tā kā Tiesa skatīja tikai juridiskās interpretācijas jautājumus un ikviens, kuru tas interesēja, varēja iegūt sprieduma kopiju, netika konstatēts Shutter kunga tiesību uz publisku sprieduma nolasīšanu pārkāpums.