Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2013. gada 30. aprīlis
Fakti
Pieteicēja Tymoshenko kundze tika apcietināta uz aizdomu pamata par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Nacionālajās tiesās viņa sūdzējās, ka viņas veselība bija pasliktinājusies un viņa bija lūgusi, lai viņu apskata viņas ārsts. Viņas lūgums tika noraidīts. Tā vietā viņai tika piedāvāta Valsts Veselības ministrijas nozīmētu ārstu apskate. Viņa atteicās no tādas. Lai arī Tymoshenko kundze sūdzējās par vairākām veselības problēmām, viņa attiecās iziet jebkādas citas medicīniskās pārbaudes ieslodzījuma vietā un vairākās citās piedāvātajās civilajās slimnīcās.
Sūdzība
Tymoshenko kundze sūdzējās saskaņā ar Konvencijas 3. pantu, ka viņai netika nodrošināta pienācīga medicīniska aprūpe ieslodzījuma vietā.
Tiesas secinājumi
Tiesa norādīja, ka medicīniskās palīdzības “atbilstība” ir atzīstams par visgrūtāk nosakāmo elementu. Principā Tiesa saglabāja pietiekamu elastību, nosakot veselības aprūpes nepieciešamos standartus, par tiem lemjot katrā konkrētā gadījumā. Šim standartam jābūt “savienojamam ar cilvēka cieņu,” taču jāņem vērā arī “ieslodzījuma vietas praktiskās prasības”.
Tikai fakts, ka ieslodzīto ir apskatījis ārsts un viņš ir parakstījis noteiktu ārstēšanos, automātiski nevar novest pie secinājuma, ka medicīniskā palīdzība bijusi atbilstoša. Medicīniskā aprūpe var tikt uzskatīta par atbilstošu, ja:
- tiek vākti visaptveroši dati par ieslodzītā veselības stāvokli un viņa ārstēšanos, atrodoties ieslodzījumā
- diagnoze un aprūpe ir nekavējoša un precīza
- ja to pieprasa veselības stāvoklis, uzraudzība ir regulāra un sistemātiska, tā ietver visaptverošu terapeitisku stratēģiju, kuras mērķis ir drīzāk ieslodzītā slimību ārstēšana vai veselības pasliktināšanās nepieļaušana, nekā slimības akūtu simptomu novēršana un
- ir nodrošināti vajadzīgie apstākļi, lai praktiski varētu piemērot parakstīto ārstēšanos
Tomēr Tiesa arī uzsvēra, ka valstij uzliktais pienākums saskaņā ar Konvencijas 3. pantu nodrošināt ar atbilstošu medicīnisku aprūpi nevar tikt interpretēts tādējādi, ka ir jāizpilda ieslodzītā ikviena vēlēšanās un iegriba attiecībā uz medicīnisko aprūpi. Tas nozīmē, ka valstij nevar uzlikt atbildību par kavēšanos, ko radījis paša pieteicēja atteikums iziet medicīniskās pārbaudes vai pieņemt ārstēšanu.
Konkrētajā lietā Tiesa konstatēja, ka nacionālās iestādes bija secinājušas, ka Tymoshenko kundzes veselība saņēma ievērojamu nacionālo iestāžu uzmanību, kas lika veikt resursu investīcijas un ieguldīt pūles, kas bija daudz lielākas kā parastie veselības aprūpes pasākumi, kas pieejami parastajam ieslodzītajam Ukrainā. Konstatējot, ka Tymoshenko kundze pati bija atteikusies no medicīniskās aprūpes, kas viņai tika piedāvāta, Tiesa noraidīja viņas pieteikumu kā nepamatotu.