Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2014. gada 28. oktobris
Fakti
Pieteicējs Urtāna kungs tika apsūdzēts par laupīšanām. Viņš pavadīja gandrīz gadu pirmstiesas apcietinājumā. Viņa apcietinājuma nepieciešamība tika vairākkārt šajā periodā pārskatīta. Lēmumi, kas pagarināja viņa apcietinājumu, tika balstīti uz faktu, ka Urtāna kunga apcietināšana bija nepieciešama ‘sabiedriskās drošības interesēs’ un lai ‘novērstu citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu’. Nacionālās tiesas secināja, ka pastāvēja iespēja, ka pieteicējs ‘izdarītu jaunu noziedzīgu nodarījumu’, ja tiktu atbrīvots.
Sūdzība
Urtāna kungs apgalvoja, ka apcietinājuma pagarināšana pārkāpa viņa tiesības, kas nostiprinātas Konvencijas 5.pantā.
Tiesas secinājumi
Vispārīgie principi:
Tiesa uzsvēra, ka, lai likumīgi pagarinātu apcietinājuma piemērošanu, tiesai jānorāda konkrēti iemesli, kas apstiprina tās nepieciešamību.
Pirmkārt – jāpastāv pamatotām aizdomām, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un šīm aizdomām kā pamatotām jāsaglabājas visu apcietinājuma piemērošanas laiku.
Pēc kāda laika iztecēšanas tikai pamatotu aizdomu esamība vairs nav pietiekoša, lai attaisnotu apcietinājumu. Jāsniedz citi iemesli, kas attaisno apcietinājuma mērķi.
Turklāt šie iemesli nedrīkst būt pasniegti lakoniskā veidā un bez atsaucēm uz jebkādām tiesību normām, kas atļautu pieteicēja apcietināšanu.
Konkrētajā lietā:
Tiesa konstatēja, ka nacionālās tiesas bija balstījušas savus lēmumus uz iepriekšējiem izmeklēšanas tiesneša un pašas tiesas secinājumiem, un tās nepārbaudīja, vai joprojām pastāv pamatotas aizdomas. Tā vietā tās atsaucās uz nepieciešamību ‘nodrošināt sabiedrības drošību’ un ‘novērst cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu’. Tiesa atzīmēja, ka tie var būt pamati apcietinājuma piemērošanai, taču tie nevar būt vienīgie pamati, vispirms neizvērtējot ‘pamatotu aizdomu’ esamību.
Tālāk Tiesa atzīmēja, ka sabiedrības drošības apdraudējums un iespējamība izdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu nebija balstīta uz lietas faktisko apstākļu novērtējumu, bet gan šie apstākļi tika īsi pieminēti, neanalizējot konkrētos apstākļus.
Tādējādi Tiesa sprieda, ka Urtāna kunga apcietinājuma pagarinājums nebija balstīts uz ‘atbilstošiem un pietiekamiem’ pamatiem, kas radīja Konvencijas 5(1).panta pārkāpumu.