Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2013. gada 7. novembris
Fakti
Pieteicēji bija vairāki viendzimuma pāri, kas dzīvoja Grieķijā. Pieteikums tika iesniegts pēc tam, kad tika pieņemts jauns likums, ieviešot citu oficiālu attiecību formu nekā laulība, proti, “civilā savienība”.
Sūdzība
Pieteicēji apgalvoja, ka fakts, ka civilās savienības bija paredzētas tikai pretējā dzimuma pieaugušiem pāriem, pārkāpa viņu tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, un bija uzskatāms par neattaisnotu diskrimināciju starp pretējā dzimuma un viendzimuma pāriem, diskriminējot viendzimuma pārus. Viņi atsaucās uz Konvencijas 14.pantu kopsakarā ar 8.pantu.
Tiesas secinājumi
Tiesa vispirms uzsvēra, ka viendzimuma pāru ģimenes dzīve ir vienlīdz jāaizsargā tāpat kā pretējā dzimuma pāru ģimenes dzīve.
Veicot analīzi par iespējamo diskrimināciju, Tiesa atkārtoti uzsvēra, ka viendzimuma pāri ir vienlīdz spējīgi izveidot stabilas un uzticamas attiecības kā pretējā dzimuma pāri. Atļaujot veidot civilās savienības tikai pretējā dzimuma pāriem, konkrētais likums radīja atšķirīgu attieksmi, kas pamatojās uz konkrēto cilvēku seksuālo orientāciju. Paplašinot civilo savienību uz viendzimuma pāriem, šiem pāriem būtu iespēja noregulēt jautājumus, kas saistīti ar īpašumu, uzturlīdzekļiem, mantojumu nevis kā privātiem indivīdiem, kas slēdz līgumus saskaņā ar vispārīgu likumu, bet saskaņā ar juridiskiem noteikumiem, kas regulē civilās savienības, tādējādi viņu attiecības oficiāli atzītu valsts.
Tiesa piekrita, ka likuma mērķi – ģimenes aizsardzība tradicionālā nozīmē un bērnu interešu aizsardzība – ir ļoti svarīgas. Tomēr Tiesa nebija pārliecināta, ka likuma mērķis patiesi bija šo interešu aizsardzība vai ka tas patiesi aizsargāja šīs intereses. Piemēram, pat, ja likuma mērķis bija bērnu tiesību aizsardzība, tas neizslēdza faktu, ka pret viendzimuma un pretējā dzimuma pāriem bez bērniem tika pausta atšķirīga attieksme. Tiesa piemetināja, ka Eiropas valstu tendence paredzēt vismaz kādu juridisko attiecību formu viendzimuma pāriem būtu jāņem vērā arī Grieķijai.\r\nTiesa uzskatīja, ka nepastāvēja pārliecinoši argumenti, kas attaisnotu viendzimuma pāru izslēgšanu no likuma tvēruma, kas ieviesa civilās savienības. Tādējādi konkrētajā lietā tika konstatēts Konvencijas 14.panta kopsakarā ar 8.pantu pārkāpums.