Veiss pret Latviju

Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2014. gada 28. janvāris

Fakti

Pieteicējs Veisa kungs tiesājās par paternitātes atzīšanu. 2007.gada 8.februārī viņš iesniedza prasību rajona tiesā. Pēc trim tiesas sēdēm 2007.gada septembrī tiesa noraidīja viņa prasību. Pēc vairākām pārsūdzībām 2012.gadā lieta tika skatīta Augstākās tiesas Senātā, kas pieņēma galīgo spriedumu lietā, konstatējot, ka Veisa kunga prasība nevar tikt apmierināta, jo tas būtu pretēji bērna interesēm. 2013.gada martā Veisa kungs iesniedza tiesā prasību atjaunot tiesvedību sakarā ar “jaunatklātiem apstākļiem”. Pēc pārsūdzības lieta tika atjaunota un nosūtīta rajona tiesai jaunai izskatīšanai. Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma pasludināšanas laikā šī lieta joprojām nebija izskatīta nacionālajās tiesās.

Sūdzība

Veisa kungs sūdzējās par civilprocesa pārmērīgo ilgumu, tādējādi pārkāpjot viņa tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tiesas secinājumi

Tiesa norādīja, ka visas lietas jāizspriež saprātīgā laika periodā. Procesa ilguma saprātīgums jānovērtē lietas apstākļu kontekstā, tai skaitā, lietas sarežģītības, pieteicēja un iestāžu rīcības kontekstā, kā arī - kādas pieteicēja intereses tiek apdraudētas. “Saprātīga laika” prasība tiks uzskatīta par pārkāptu, ja kavējumi notikuši tikai valsts iestāžu vainas dēļ. Tiesa atzīmēja, ka vērā ņemamais procesa ilgums bija pieci gadi, trīs mēneši un astoņas dienas. Tiesa piekrita, ka konkrētā lieta bija juridiski sarežģīta, bet tā arīdzan konstatēja, ka pieteicēja atzīšana par tēvu prasīja īpašu rūpību un steidzamību lietas izskatīšanā. Tā kā Tiesa secināja, ka nekāda lietas izskatīšanas vilcināšana netika konstatēta no Veisa kunga puses, Tiesa sprieda, ka viņa tiesības uz tiesas sēdi saprātīgā termiņā tikušas pārkāptas.

Uzzināt vairāk

Atjaunots 17/01/2024