Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2004. gada 27. maijs

Fakti

Pieteicējs, Vides Aizsardzības Klubs, bija nevalstiska organizācija, kas pieņēma rezolūciju, izsakot savas bažas par piekrastes kāpu saglabāšanu. Rezolūcija saturēja apgalvojumus, ka piekrastes ciema Mērsraga mērs ir apzināti parakstījis “pretlikumīgus dokumentus, lēmumus un sertifikātus”. Rezolūcija tika publicēta reģionālajā avīzē. Mērs iesūdzēja tiesā pieteicēju par goda un cieņas aizskaršanu. Tiesa sprieda, ka pieteicējs nav pierādījis savu apgalvojumu patiesumu un ar spriedumu uzlika par pienākumu publicēt oficiālu atvainošanos un samaksāt mēram kaitējuma kompensāciju par apmelojošu apgalvojumu publicēšanu.

Sūdzība

Pieteicējs sūdzējās, ka tiesas nolēmums ir pārkāpis tā tiesības uz izteiksmes brīvību, un, jo īpaši, tā tiesības sniegt informāciju.

Tiesas secinājumi

Tiesa sprieda, ka pieteicēja sodīšana parkāpa tā tiesības uz izteiksmes brīvību.

Tiesa secināja, ka, publicējot rezolūciju, pieteicējs ir pildījis savu “sargsuņa” lomu attiecībā uz vides aizsardzību. Tiesa, pirmkārt, atzina, ka lēmums bija pamatots ar likumu un tam bija leģitīms mērģis - citu cilvēku reputācijas un tiesību aizsardzība. Tiesas ieskatā, nosaucot mēra rīcību par “pretlikumīgu”, pieteicējs bija paudis personīgu juridisku viedokli, ko vajadzēja uztvert kā vērtējumu. Tādējādi nevarēja pieprasīt pierādīt šāda paziņojuma patiesumu. Ikvienam jābūt tiesībām vērst sabiedrības uzmanību uz situācijām, kurās sabiedriskas personas rīcība varētu tikt uzskatīta par pretlikumīgu.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma