X, Y, Z pret Apvienoto Karalisti

Eiropas Cilvēktiesību tiesa
1997. gada 22. aprīlis

Fakti

Pirmais pieteicējs X kungs piedzima kā sieviete, bet viņš bija veicis medicīnisku operāciju un dzīvoja kā vīrietis. Viņš bija ilgtermiņa attiecībās ar otro pieteicēju Y kundzi. Viņi vēlējās bērnu, un Y kundze tika apaugļota ar anonīma donora spermu mākslīgās apaugļošanas ceļā. Pēc tam, kad bērns Z (trešais pieteicējs) piedzima, X kungs vēlējās tikt juridiski atzīts par bērna tēvu. Tomēr viņam neļāva būt reģistrētam par bērna tēvu, un reģistrā šī aile tika atstāta tukša.

Sūdzība

Pieteicēji apgalvoja, ka X kunga un bērna Z savstarpējo attiecību juridiskā neatzīšana pārkāpa Konvencijas 8.pantu.

Tiesas secinājumi

Tiesa atgādināja, ka 8.pantā esošais jēdziens ģimenes dzīve nav attiecināms tikai uz ģimenēm, kuras izveidojušās uz laulības pamatiem, bet var aptvert arī citas de facto attiecības. Lai izlemtu, vai attiecības var tikt uzskatītas par ģimeni, jāņem vērā daudzi faktori, tai skaitā, vai pāris dzīvo kopā, viņu attiecību ilgums un, vai viņi ir pauduši savu pieķeršanos otram, radot kopīgus bērnus, vai citos veidos. Konstatējot, ka X kungs ir dzīvojis ar Y kundzi kopā kā viņas partneris un ir rūpējies par bērnu, Tiesa atzina, ka trīs pieteicējus de facto vieno ģimenes saites.

Tiesa atzīmēja, ka:

  • Pieteicēji, tai skaitā bērns, nav cietuši no jebkādām juridiskām vai ikdienas dzīves grūtībām tādēļ, ka X kungs nebija reģistrēts kā bērna tēvs.
  • Bija neiespējami paredzēt kādā apmērā juridisko saišu starp X kungu un bērnu neesamība ietekmētu bērna attīstību.
  • Sabiedriskajā dzīvē X kungam nekādā veida netika liegts rīkoties kā bērna tēvam.

Tiesa konstatēja, ka nepastāv vienots Eiropas standarts attiecībā uz vecāku tiesību piešķiršanu transseksuāļiem vai attiecībā uz veidu, kādā regulējamas attiecības starp bērnu, kas ieņemts mākslīgās apaugļošanas ceļā ar donora starpniecību, un personu, kas veic tēva lomu. Tādēļ valstīm piemīt liela rīcības brīvība, nosakot, kā regulēt šos jautājumus. Konkrētajā lietā Tiesa sprieda, ka valsts ir rīkojusies savas rīcības brīvības robežās un nav pārkāpusi pieteicēju tiesības uz privāto dzīvi.

Uzzināt vairāk

Atjaunots 08/11/2023