Dažas tiesības pēc savas būtības nav absolūtas, taču vienalga nekādos apstākļos nevar tikt ierobežotas tādā veidā, ka tikta atņemta pati to būtība.
Dažas cilvēktiesības tiek uzskatītas par ļoti svarīgām. Šīs tiesības var saukt par tiesībām, kuru būtību jeb kodolu nevar pārkāpt.
Faktiski tas nozīmē, ka dažus šo tiesību aspektus var ierobežot vai var regulēt to īstenošanu, taču nevar ierobežot tiktāl, ka zustu pati šo tiesību būtība.
Šīs tiesības nav skaidri noteiktas cilvēktiesību dokumentos. To atzīšana par tiesībām, kuras būtībā nevar tikt ierobežotas, parasti izriet no tiesu judikatūras vai saskaņā ar īpašu cilvēktiesību instrumentu izveidotas ekspertu institūcijas atzinumu. Tiesas un ekspertu institūcijas interpretē tiesības, uzraugot, kā valstis pilda savus pienākumus, un attiecīgo tiesību būtība bieži tiek noskaidrota un izskaidrota tiesu vai ekspertu institūciju lēmumos.
piemērs Tiesības uz taisnīgu tiesu ir tiesības, kas jāievēro vienmēr. Tās nevar tikt ierobežotas tādā veidā, kas atņemtu šo tiesību būtību, – ierobežojumi nevar būt vērsti uz to, lai padarītu tiesu netaisnīgu. Tomēr daudzus šo tiesību aspektus var ierobežot, piemēram, nosakot termiņus pieteikumu iesniegšanai tiesā vai juridiskos kritērijus nolēmumu pārsūdzēšanai.