Katrai šādai darbībai jābūt pamatotai ar likumu. Latvijā visas izmeklēšanas un operatīvās darbības ir noteiktas vai nu Kriminālprocesa likumā, vai Operatīvās darbības likumā. 

Abi minētie likumi ietver arī:

• noteiktas prasības, kas jāievēro, šīs darbības veicot, un nosacījumus, ar kādiem šīs darbības var veikt. Izmeklēšanas darbību veikšanai parasti ir nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums; 

• veikto izmeklēšanas vai operatīvo darbību apstrīdēšanas procedūru. Uzziniet vairāk par to kā sūdzēties un aizstāvēt savas tiesības.

Likums paredz, ka pārmeklēšanai un izņemšanai jābūt balstītai uz kompetentas iestādes lēmumu. Parasti šo lēmumu pieņem izmeklēšanas tiesnesis. Lēmumam pēc satura un apjoma jābūt diezgan konkrētam. Ja tas pieļauj elektronisko ierīču un datu izņemšanu vispārīgā un neierobežotā veidā un tajā nav precīzi norādīts, kādi pierādījumi nepieciešami, tad lēmums ir pārāk plaši interpretējams un neatbilst likuma prasībām.

Ja pārmeklēšanu un/vai izņemšanu likums nepieļauj, jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tādā gadījumā vairs nav nepieciešams apsvērt pārējos jautājumus.

Elektronisko datu un ierīču pārmeklēšanas un/vai izņemšanas mērķis var būt citu leģitīmu interešu aizsardzība. Parasti šīs leģitīmās intereses ir:  

• nozieguma novēršana un atklāšana, kriminālvajāšana utt.;

• nekārtību novēršana;

• citu personu aizsardzība;

• valsts drošības garantēšana pret iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem. 

Ja izmeklēšanas vai operatīvās darbības nekalpo leģitīmam mērķim, tad tās nav likumīgas un jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tad vairs nav nepieciešams pārbaudīt to atbilstību citiem likumības kritērijiem.

Elektronisko datu un ierīču pārmeklēšanai un/vai izņemšanai jābūt nepieciešamai un piemērotai leģitīmā mērķa sasniegšanai. 

Lai novērtētu nepieciešamību, jāapsver šādi aspekti:

• Vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka elektroniskās ierīces vai elektroniskie dati satur vajadzīgos pierādījumus?

• Cik smags ir noziedzīgais nodarījums, par kura izdarīšanu jūs tur aizdomās? Vai pārmeklēšana un/vai izņemšana nav pārāk ierobežojošs līdzeklis? Tāds tas būtu mazāk smaga noziedzīga nodarījuma gadījumā.

• Vai nepieciešamos pierādījumus nav iespējams iegūt ar alternatīviem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem?

• Vai faktu konstatācija ar citām metodēm būtu lemta neveiksmei vai daudz sarežģītāka?

Konkurējošās tiesības un intereses – jūsu tiesības uz privāto dzīvi un valsts vai citu personu leģitīmās intereses – ir taisnīgi jālīdzsvaro. Ja konkrētā gadījumā priekšroka dota citu interesēm, nevis jūsu tiesībām vai otrādi, šādai izvēlei jābūt pietiekami argumentētai. 

Tiesa, līdzsvarojot pretējas tiesības un intereses, apsvērs šādus aspektus:

1) Cik ierobežojošas pēc sava rakstura bija konkrētās izmeklēšanas vai operatīvās darbības? 

Šīs darbības var būt vairāk vai mazāk ierobežojošas atkarībā no dažādiem apstākļiem, piemēram, no pārmeklēto un/vai izņemto datu apjoma un rakstura. Tāpat jāizvērtē, kādām citām iestādēm un kādos apstākļos dati tika nodoti.

2) Vai ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret iespējamu izmeklēšanas un operatīvo darbību un to rezultātā iegūtās informācijas nepareizu vai ļaunprātīgu izmantošanu? 

Izmeklēšanas un operatīvo darbību veikšana jāpārrauga kompetentai institūcijai, kas lēmumu pieņemšanas procesā ir neatkarīga no tām iestādēm, kuras veic attiecīgās darbības. Visbeidzot, likumā jābūt paredzētiem tādiem efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem, kurus jūs varētu izmantot, lai apstrīdētu izmeklēšanas un operatīvo darbību likumību.  Uzziniet vairāk, kā sūdzēties un aizstāvēt savas tiesības.

3) Vai elektronisko datu kopijas tika iznīcinātas, tiklīdz tās vairs nebija nepieciešamas leģitīmā mērķa sasniegšanai? 

Šādas privātas informācijas glabāšana ilgāk, nekā nepieciešams, nav samērīga, tātad – ir prettiesiska.

Ja iestādes nav pienācīgi līdzsvarojušas jūsu tiesības ar citu interesēm un tādēļ iejaukšanās jūsu privātajā dzīvē ir nopietnāka, nekā nepieciešams, jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas.