Katrai šādai darbībai jābūt pamatotai ar likumu. Latvijā visas izmeklēšanas un operatīvās darbības ir noteiktas vai nu Kriminālprocesa likumā, vai Operatīvās darbības likumā. 

Abi minētie likumi ietver arī:

• noteiktas prasības, kas jāievēro, šīs darbības veicot, un nosacījumus, ar kādiem šīs darbības var veikt. Izmeklēšanas darbību veikšanai parasti ir nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums; 

• veikto izmeklēšanas vai operatīvo darbību apstrīdēšanas procedūru. Uzziniet vairāk par to, kā sūdzēties un aizstāvēt savas tiesības.

Ja saziņas kontrole nav atļauta ar likumu, tad tā nav likumīga un jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tādā gadījumā vairs nav nepieciešams apsvērt citus jautājumus.

Sakaru līdzekļu kontroles mērķis var būt citu leģitīmu interešu aizsardzība. Šīs leģitīmās intereses var būt, piemēram:

• nozieguma novēršana un atklāšana, kriminālvajāšana utt.;

• nekārtību novēršana;

• citu personu aizsardzība;

• valsts drošības garantēšana pret iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem.

Ja izmeklēšanas vai operatīvās darbības nekalpo leģitīmam mērķim, tad tās nav likumīgas un jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tad vairs nav nepieciešams vērtēt to atbilstību citiem likumības kritērijiem.

Saziņas kontrolei jābūt nepieciešamai un piemērotai leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tā var tikt veikta vienīgi tad, ja ir reālas faktiskas ziņas un pamatotas aizdomas, ka persona plāno, veic vai ir veikusi konkrētus smagus noziedzīgus nodarījumus vai citādi apdraud valstiski svarīgas intereses. Slepena kontrole nedrīkst tikt veikta vispārīgu vai pētnieciskas dabas iemeslu dēļ.

Lai novērtētu izmeklēšanas vai operatīvo darbību nepieciešamību, jāapsver šādi aspekti:

• Vai savāktie pierādījumi ir atbilstoši, nav pārmērīgi un ir saistīti ar leģitīmo mērķi?

• Vai nepieciešamos pierādījumus nav iespējams iegūt ar alternatīviem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem?

• Vai faktu konstatācija ar citām metodēm būtu lemta neveiksmei vai daudz sarežģītāka?

Konkurējošās tiesības un intereses – jūsu tiesības uz privāto dzīvi un valsts vai citu personu leģitīmās intereses – ir taisnīgi jālīdzsvaro. Ja konkrētā gadījumā priekšroka dota citu interesēm, nevis jūsu tiesībām vai otrādi, šādai izvēlei jābūt pietiekami argumentētai. 

Līdzsvarojot pretējas tiesības un intereses, jāapsver šādi aspekti:

1) Cik agresīvas pēc sava rakstura bija konkrētās izmeklēšanas vai operatīvās darbības? 

Šīs darbības var būt vairāk vai mazāk agresīvas atkarībā no dažādiem apstākļiem. Piemēram, jūsu sarunu noklausīšanās un ierakstīšana ir agresīvāka iejaukšanās jūsu privātajā dzīvē nekā vienkārši no jūsu telefona sastādīto numuru un veikto sarunu ilguma reģistrēšana. Tāpat jāizvērtē, kādām citām iestādēm un kādos apstākļos dati tika nodoti.

2) Cik ilgi attiecīgās darbības veiktas? 

Vai tās tika veiktas tik ilgi, cik vien likums pieļauj, un, ja tā bija, vai iestādes sniegušas pamatotus argumentus tam, kādēļ bija nepieciešams maksimālais termiņš? Vai darbības netika pārtrauktas un pēc tam atjaunotas? Tādā gadījumā iestādēm bija atkārtoti jāizvērtē to nepieciešamība. Ja apstākļi, kuru dēļ izmeklēšanas vai operatīvās darbības tika atļautas, vairs nepastāv vai pati darbība vairs nav nepieciešama leģitīmā mērķa sasniegšanai, tad sakaru līdzekļu kontrole ir nekavējoties jāizbeidz.

3) Vai ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret iespējamu izmeklēšanas vai operatīvo darbību un to rezultātā iegūtās informācijas nepareizu un ļaunprātīgu izmantošanu? 

Izmeklēšanas un operatīvo darbību veikšana jāpārrauga kompetentai institūcijai, kas lēmumu pieņemšanas procesā ir neatkarīga no tām iestādēm, kuras veic attiecīgās darbības. Visbeidzot, likumā jābūt paredzētiem tādiem efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem, kurus jūs varētu izmantot, lai apstrīdētu izmeklēšanas un operatīvo darbību likumību. Uzziniet vairāk par to, kā sūdzēties un aizstāvēt savas tiesības.

4) Vai ieraksti un/vai informācijas atšifrējumi tika iznīcināti, tiklīdz vairs nebija nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai? 

Šādas privātas informācijas glabāšana ilgāk, nekā nepieciešams, nav samērīga.

Ja iestādes nav pienācīgi līdzsvarojušas jūsu tiesības ar citu interesēm un tādēļ iejaukšanās jūsu privātajā dzīvē ir nopietnāka, nekā nepieciešams, jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas.