Sakaru līdzekļu kontrole
Valsts iestādēm var tikt piešķirtas tiesības slepeni kontrolēt privātas telefonsarunas, kā arī e-pasta un pasta sūtījumus. Ja jūs tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu vai par valsts drošības apdraudēšanu vai jūs esat cieši saistīts ar citu aizdomās turamu personu, jūsu sakaru līdzekļus var pakļaut šādai kontrolei. Par to jūs vairāk varat uzzināt Kriminālprocesa likumā un Operatīvās darbības likumā.
Privāto sakaru līdzekļu kontrole var tikt veikta tādās formās kā:
Speciālās izmeklēšanas darbības
Speciālo izmeklēšanas darbību ietvaros valsts iestādes var piemērot (pasta) korespondences kontroli un izņemšanu, kā arī telefonsarunu un citu sakaru līdzekļu kontroli, piemēram, e-pasta un pasta sūtījumu kontroli kriminālprocesa ietvaros:
- ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka saziņas materiāli var ietvert nepieciešamos pierādījumus, bet
- tikai tad, ja ne ar kādiem alternatīviem līdzekļiem pierādījumus iegūt nav iespējams.
Operatīvās darbības
Operatīvo darbību ietvaros pasta, elektroniskās un cita veida korespondences kontroli, kā arī telefonsarunu, elektronisko sarunu un ar citiem sakaru līdzekļiem veiktu sarunu noklausīšanos var uzsākt, ja:
- ir saņemta pamatota informācija par konkrētās personas saistību ar noziegumu vai
- tiek apdraudētas valstiski svarīgas intereses, piemēram, valsts drošība.
Kādas cilvēktiesības varētu būt pārkāptas?
Slepena kontrole var būt nepieciešama nacionālās drošības aizsardzībai un/vai nekārtību vai noziegumu novēršanai, bet attiecīgās darbības aizskar jūsu cilvēktiesības. Tomēr tikai prettiesiskas iejaukšanās gadījumā var tikt konstatēts, ka jūsu tiesības uz privāto dzīvi ir pārkāptas.
Vai šīs darbības veiktas likumīgi?
Lai novērtētu, vai izmeklēšanas vai operatīvās darbības pret jums veiktas likumīgi un jūsu privātums ir pienācīgi ievērots, meklējiet atbildes uz turpmāk norādītajiem jautājumiem. Ja kaut vai viena atbilde būs negatīva, jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas, un jums ir tiesības sūdzēties. Uzziniet vairāk par to, kā sūdzēties.
Katrai šādai darbībai jābūt pamatotai ar likumu. Latvijā visas izmeklēšanas un operatīvās darbības ir noteiktas vai nu Kriminālprocesa likumā, vai Operatīvās darbības likumā.
Abi minētie likumi ietver arī:
- noteiktas prasības, kas jāievēro, šīs darbības veicot, un nosacījumus, ar kādiem šīs darbības var veikt. Izmeklēšanas darbību veikšanai parasti ir nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums;
- veikto izmeklēšanas vai operatīvo darbību apstrīdēšanas procedūru. Uzziniet vairāk par to, kā sūdzēties un aizstāvēt savas tiesības.
Ja saziņas kontrole nav atļauta ar likumu, tad tā nav likumīga un jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tādā gadījumā vairs nav nepieciešams apsvērt citus jautājumus.
Sakaru līdzekļu kontroles mērķis var būt citu leģitīmu interešu aizsardzība. Šīs leģitīmās intereses var būt, piemēram:
- nozieguma novēršana un atklāšana, kriminālvajāšana utt.;
- nekārtību novēršana;
- citu personu aizsardzība;
- valsts drošības garantēšana pret iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem.
Ja izmeklēšanas vai operatīvās darbības nekalpo leģitīmam mērķim, tad tās nav likumīgas un jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tad vairs nav nepieciešams vērtēt to atbilstību citiem likumības kritērijiem.
Saziņas kontrolei jābūt nepieciešamai un piemērotai leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tā var tikt veikta vienīgi tad, ja ir reālas faktiskas ziņas un pamatotas aizdomas, ka persona plāno, veic vai ir veikusi konkrētus smagus noziedzīgus nodarījumus vai citādi apdraud valstiski svarīgas intereses. Slepena kontrole nedrīkst tikt veikta vispārīgu vai pētnieciskas dabas iemeslu dēļ.
Lai novērtētu izmeklēšanas vai operatīvo darbību nepieciešamību, jāapsver šādi aspekti:
- Vai savāktie pierādījumi ir atbilstoši, nav pārmērīgi un ir saistīti ar leģitīmo mērķi?
- Vai nepieciešamos pierādījumus nav iespējams iegūt ar alternatīviem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem?
- Vai faktu konstatācija ar citām metodēm būtu lemta neveiksmei vai daudz sarežģītāka?
Konkurējošās tiesības un intereses – jūsu tiesības uz privāto dzīvi un valsts vai citu personu leģitīmās intereses – ir taisnīgi jālīdzsvaro. Ja konkrētā gadījumā priekšroka dota citu interesēm, nevis jūsu tiesībām vai otrādi, šādai izvēlei jābūt pietiekami argumentētai.
Līdzsvarojot pretējas tiesības un intereses, jāapsver šādi aspekti:
1) Cik agresīvas pēc sava rakstura bija konkrētās izmeklēšanas vai operatīvās darbības?
Šīs darbības var būt vairāk vai mazāk agresīvas atkarībā no dažādiem apstākļiem. Piemēram, jūsu sarunu noklausīšanās un ierakstīšana ir agresīvāka iejaukšanās jūsu privātajā dzīvē nekā vienkārši no jūsu telefona sastādīto numuru un veikto sarunu ilguma reģistrēšana. Tāpat jāizvērtē, kādām citām iestādēm un kādos apstākļos dati tika nodoti.
2) Cik ilgi attiecīgās darbības veiktas?
Vai tās tika veiktas tik ilgi, cik vien likums pieļauj, un, ja tā bija, vai iestādes sniegušas pamatotus argumentus tam, kādēļ bija nepieciešams maksimālais termiņš? Vai darbības netika pārtrauktas un pēc tam atjaunotas? Tādā gadījumā iestādēm bija atkārtoti jāizvērtē to nepieciešamība. Ja apstākļi, kuru dēļ izmeklēšanas vai operatīvās darbības tika atļautas, vairs nepastāv vai pati darbība vairs nav nepieciešama leģitīmā mērķa sasniegšanai, tad sakaru līdzekļu kontrole ir nekavējoties jāizbeidz.
3) Vai ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret iespējamu izmeklēšanas vai operatīvo darbību un to rezultātā iegūtās informācijas nepareizu un ļaunprātīgu izmantošanu?
Izmeklēšanas un operatīvo darbību veikšana jāpārrauga kompetentai institūcijai, kas lēmumu pieņemšanas procesā ir neatkarīga no tām iestādēm, kuras veic attiecīgās darbības. Visbeidzot, likumā jābūt paredzētiem tādiem efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem, kurus jūs varētu izmantot, lai apstrīdētu izmeklēšanas un operatīvo darbību likumību. Uzziniet vairāk par to, kā sūdzēties un aizstāvēt savas tiesības.
4) Vai ieraksti un/vai informācijas atšifrējumi tika iznīcināti, tiklīdz vairs nebija nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai?
Šādas privātas informācijas glabāšana ilgāk, nekā nepieciešams, nav samērīga.
Ja iestādes nav pienācīgi līdzsvarojušas jūsu tiesības ar citu interesēm un tādēļ iejaukšanās jūsu privātajā dzīvē ir nopietnāka, nekā nepieciešams, jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas.
Resursi
Panti 12, 138, 139, 210, 211, 217, 218, 228 – 230, 233, 234, 375
Panti 1, 2, 4, 5, 7, 17, 19, 23, 24, 241, 242, 25, 29, 35
Panti 1-14; 24; 32-33
Pants 8
2006. gada 29. jūnijs
1978. gada 6. septembris
1984. gada 2. augusts
2007. gada 28. jūnijs
1990. gada 24. aprīlis
2011. gada 24. maijs
1998. gada 30. jūlijs
2012. gada 31. jūlijs
2000. gada 12. maijs
2007. gada 25. oktobris
ES Pamattiesību aģentūras un Eiropas padomes apvienotais izdevums