Savā prasībā jums :

• jāsniedz informācija par to, kāpēc uzskatāt, ka esat diskriminēts (kas, ko, kad, kā darījis vai teicis), un citstarp jānorāda arī iespējamās diskriminācijas pamati);
• jānorāda tiesību normas, kas, jūsuprāt, ir pārkāptas; 
• jānorāda atlīdzinājums vai naudas summa, ko vēlaties saņemt kā kompensāciju;
• jānorāda un tai jāpievieno visi ar to saistītie dokumenti, kas pamato jūsu viedokli, ja tādi ir jūsu rīcībā.

Parasti civilprasība tiesā ir jāiesniedz desmit gadu laikā pēc konkrētā notikuma. Tomēr atsevišķās jomās ir noteikti īpaši termiņi prasībai, kas saistīta ar diskrimināciju. Tādēļ ir svarīgi noskaidrot šos termiņus un prasību iesniegt pēc iespējas agrāk.  

piemērs Saskaņā ar Latvijas likumu visas ar darba tiesiskajām attiecībām saistītās prasības ir jāiesniedz divu gadu laikā. Dažos gadījumos paredzēti pat vēl īsāki termiņi: trīs mēneši diskriminējošas atlaišanas, diskriminējošu darba apstākļu vai nevienlīdzīgas darba samaksas gadījumā un viens mēnesis diskriminējošas atlaišanas gadījumā, ja tā notikusi pārbaudes periodā. Ar preču un pakalpojumu, tai skaitā mājokļa, pieejamību saistītās lietās prasības iesniegšanas termiņš ir divi gadi.

Tiesa vispirms izvērtēs, vai jūs tiešām esat diskriminēts. Izskatot ar diskrimināciju saistītas lietas, tiesai būs jāpārceļ pierādīšanas pienākums. Tas nozīmē, ka jums pašam vispirms jāsniedz tiesai pierādījumi tam, ka esat diskriminēts. Pienākums sniegt pierādījumus tiek dēvēts par pierādīšanas pienākumu. 

Ja tiesa uzskatīs, ka jūsu sniegtie pierādījumi ir pietiekami un apstiprina jūsu norādītos faktus, tā atzīs, ka esat cietis no diskriminācijas, izņemot gadījumu, kad atbildētājs (darba devējs vai pakalpojuma sniedzējs) sniedz pietiekami pamatotus paskaidrojumus tam, kāpēc noticis tas, kas noticis. Pierādīšanas pienākums, proti, pienākums pierādīt, ka pret jums vērstā rīcība bijusi tiesiska un attaisnojama, šādā gadījumā tiek pārcelts uz atbildētāju. Parasti tas nozīmē, ka atbildētājam būs jāpierāda, ka pret jums vērstajai rīcībai vai atšķirīgajai attieksmei nav nekāda sakara ar jums objektīvi piemītošajām jeb aizsargātajām pazīmēm (dzimumu, rasi, etnisko piederību, reliģiju vai ticību, invaliditāti u. c.) jeb ka atšķirīgajai attieksmei ir bijis tiesisks, objektīvs un saprātīgs pamats.

Tiesa var uzlikt atbildētājam par pienākumu sniegt jums atlīdzinājumu. Tā var likt atbildētājam izbeigt diskrimināciju, atjaunot jūsu iepriekšējo stāvokli vai piešķirt jums kompensāciju. Kompensācija var ietvert atlīdzību par mantiskajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu. Kompensācijas apmēru nosaka tiesa.