Valsts ir galvenais cilvēktiesību sargs, un tās varā ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu cilvēktiesības. Tādēļ valsts ir tā, kam jāatbild, ja pret jums ir noticis pārkāpums.
Situācijas, kas izraisa cilvēktiesību pārkāpumu, var rasties šādos gadījumos:
Jūsu tiesības aizskārusi valsts
Cilvēktiesību pārkāpumu var izdarīt cilvēki, kas strādā valsts labā un kuru rīcība ir uzskatāma par valsts rīcību. Tie var būt ļoti dažādi valsts varas pārstāvji: valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, policisti, prokurori, tiesneši u.c.
piemērs Jūsu tiesības uz taisnīgu tiesu ir pārkāptas, ja tiesnesis nav atļāvis jums tiesas sēdē izteikt savus argumentus, kad likums to paredz, bet otrai pusei šāda iespēja ir bijusi. Šajā gadījumā valsts ir tieši pārkāpusi jūsu cilvēktiesības, jo tiesa (un tiesnesis) ir daļa no valsts sistēmas.
Valsts jums nav nodrošinājusi aizsardzību
Valsts jūs neaizsargā situācijā, kad tai ir šāds pienākums. Tas ir gadījumā, ja problēma rodas starp jums un kādu citu personu, un valstij ir jāiesaistās, lai jūs aizsargātu
piemērs Ja jums uz ielas kāds uzbrucis, tad valstij ar policijas un prokuratūras palīdzību ir jāveic izmeklēšana un jāsoda vainīgais. Šeit ir svarīgi nošķirt, ka uzbrucēja uzvedība ir noziedzīgs nodarījums, bet ne cilvēktiesību pārkāpums. Taču, ja policija pienācīgi neizmeklē noziedzīgu nodarījumu, un tāpēc esat palicis bez aizsardzības, tad tas ir cilvēktiesību pārkāpums.
Ievērojiet Ikviena negatīva saskarsme vai starpgadījums ar kādu citu personu automātiski neizraisīs cilvēktiesību pārkāpumu. Valstij nav pienākuma iejaukties ikvienās sadzīviskās domstarpībās.
piemērs Jūs jūtaties aizskarts vai sāpināts, ja kaimiņš ir rupji izturējies vai nav ievērojis jūsu lūgumu uzvesties klusāk. Visbiežāk valsts neiejauksies šādā situācijā, un šī neiejaukšanās neizraisīs cilvēktiesību pārkāpumu.