Naida runa kurina naidu vai aicina uz vardarbību pret personām vai personu grupām konkrētu tām piemītošu īpašību dēļ. Izteiksmes brīvība šādu izpausmi neaizsargā. Tas nozīmē, ka valsts var likumīgi novērst naida runas izpausmes un sodīt par tām.
Definīcija
Naida runa ir jebkāda veida aicinājums ienīst vai vērst vardarbību pret personu vai personu grupu konkrētu attiecīgajām personām piemītošu īpašību – tādu kā rase, etniskā izcelsme, dzimums, vecums, seksuālā orientācija, ticība vai veselības stāvoklis – dēļ, kā arī šāda naida un vardarbības izplatīšana vai attaisnošana.
Ko var uzskatīt par naida kurināšanu?
Robeža starp to, ko var un ko nevar uzskatīt par naida runu, ir visai trausla. Tāpēc ir nepieciešama liela rūpība, lai naida runu atšķirtu no citiem apvainojošiem, nepopulāriem vai galējiem uzskatiem un izteikumiem. Piemēram, var būt tā, ka konkrēts apgalvojums ir pretējs vairākuma viedoklim un tiek uztverts kā aizvainojošs un naidīgs, tomēr nav gluži tāds, kas kurinātu naidu vai aicinātu uz vardarbību.
Naida runa un izteiksmes brīvība
Naida runa ir pretrunā ar demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām. Tā aicina uz neiecietību vai attaisno neiecietību pret noteiktiem cilvēkiem, pamatojoties uz ideju, ka viņi konkrētu tiem piemītošu īpašību dēļ atšķiras no pārējiem cilvēkiem. Tāpēc izteiksmes brīvība neaizsargā naida runu un tā ir uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu, kurš var tikt likumīgi novērsts un par kura izdarīšanu paredzēts sods.
Par šo sadaļu
Šajā sadaļā jūs varat uzzināt par dažādām izpausmes formām, kuras var tikt uzskatītas par naida runu, par dažāda veida atbildību un par to, kā sūdzēties.