Naida runa var izpausties daudzās formās, tādēļ ir svarīgi atpazīt dažādas situācijas, kādās pausti konkrēti izteikumi var tikt uzskatīti par naida runu.
Privāti paustas naida runas formas
Nevajadzētu ļauties ilūzijai, ka naidu kurinoši un aizskaroši pret noteiktām personām vai personu grupām vērsti izteikumi privātajā sfērā nav ikdienišķa parādība. Kopējā negatīvā attieksme pret konkrētām personām (personu grupām) ir tā, kuras dēļ daži cilvēki privātajā komunikācijā atļaujas paust savu viedokli rupjā un aizvainojošā veidā.
piemērs Divi draugi, spēlējot videospēles, savstarpēji dalās ar virkni rasistisku joku.
Šāda privāta komunikācija parasti netiks uzskatīta par naida runu, jo naida runas mērķis ir publiski kurināt naidu cilvēku grupās vai pat visā sabiedrībā. Tādēļ šādi privātajā komunikācijā pausti izteikumi netiks uzskatīti par cilvēktiesību pārkāpumu un netiks sodīti. Tomēr tie tad, ja netiek kontrolēti privātajā komunikācijā, agrāk vai vēlāk var izvērsties naida runā un izpausties publiskajā sfērā, provocējot saspīlējuma saasināšanos un citas nelegālas diskriminācijas formas vai pat vardarbību. Tādējādi valstij ir jānodrošina atbilstoša sabiedrības izglītošana par to, kādu ļaunumu nodara naida runa un diskriminācija.
Publiska naida runa
Publiska naida runa tiek uzskatīta par ļoti nopietnu un sodāmu nodarījumu. Latvijas Krimināllikums par to paredz sodu brīvības atņemšanas, piespiedu darba vai naudas soda veidā. Naida runa tiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu , ja tā atbilst aprakstam, kas formulēts Latvijas Krimināllikuma 78.pantā vai 150.pantā. Arī genocīda, kara nozieguma, nozieguma pret mieru un cilvēci publiska slavināšana, noliegšana, attaisnošana vai rupja noniecināšana ir uzskatāma par sodāmu naida runu.
Naida runa var izpausties dažādās formās un ne tikai “reālajā dzīvē”, bet arī internetā. Tā var tikt klasificēta dažādās kategorijās, piemēram: naida runa, kuras mērķis ir izraisīt reliģisko vai rasu naidu; naida runa, kas vērsta uz kara noziegumu slavināšanu, u. c.
piemērs Cilvēku grupa pulcējās pie vietējās baznīcas iepriekš nepieteiktā publiskā piketā un tā laikā izkliedza naidīgus pret kristiešiem vērstus saukļus.
Attieksme pret naida runu tiešsaistē parasti ir iecietīgāka nekā pret naida runu “bezsaistē”, proti, reālajā dzīvē, taču diemžēl naida runu kontrolēt internetā ir grūtāk nekā reālajā dzīvē. Cilvēki internetā nereti atļaujas lietot tik aizskarošus vārdus, kādus viņi reālajā dzīvē gluži vienkārši baidītos skaļi izteikt. Taču naida runa internetā tiek izplatīta un pastiprināta, par zemu novērtējot tās ietekmi un domājot, ka attiecīgie interneta lietotāji var palikt nesodīti, jo tos aizsargā anonimitāte. Tomēr šis pieņēmums ir kļūdains, jo varas iestādes jau ievieš pasākumus, kas nepieciešami, lai apkarotu naida runu internetā.
piemērs Vairāki interneta lietotāji publicēja naidīgus komentārus zem raksta par geju pāri, kas apprecējās un adoptēja bērnu. Vēlāk šie lietotāji stājās tiesas priekšā un tika atzīts, ka viņi kurinājuši naidu.
Vairumā gadījumu naida runa, kas pausta internetā, tiks vērtēta tieši tāpat, kā tā tiktu vērtēta tad, ja būtu izpausta “bezsaistē”, proti, reālajā dzīvē, un interneta lietotāji, kas naida runu izplatījuši, var tikt saukti pie atbildības. Ņemot vērā interneta darbības principus, arī platformas un portāli, kas rada apstākļus naida runas izplatīšanai un nerūpējas par naidu kurinošu komentāru savlaicīgu dzēšanu, var tikt saukti pie atbildības.
piemērs Ziņu portāls bija spiests samaksāt naudas sodu, jo neveica pienācīgas darbības pēc tam, kad saņēma ziņas par naidu kurinošu komentāru pievienošanu rakstam par ebrejiem.
Valsts pienākums ir sodīt jebkādu tīšu publisku pret konkrētu personu grupu vai tās locekļiem vērsta genocīda, kara nozieguma, nozieguma pret mieru un cilvēci slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu, ja minētās darbības izdarītas tādā veidā, kas izraisa vardarbību vai kurina naidu pret šo personu grupu vai tās locekļiem.
piemērs TV intervijas laikā persona apgalvo, ka holokausts novedis tikai pie dažu, nevis miljonos skaitāmu ebreju nāves, tādējādi apšaubot šī nozieguma izdarīšanu.