Biedrošanās brīvība un tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos

Pulcēšanās brīvība nozīmē jebkuru personu tiesības pulcēties grupās, lai darbotos kopīgi, saskaņoti un mērķtiecīgi. Biedrošanās brīvība nozīmē to, ka jebkura persona var pievienoties kādai grupai vai organizācijai, lai kopīgi tiktu sasniegts izvirzītais mērķis.

Tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos ļauj cilvēkiem tieši izteikties par sabiedrības intereses skarošiem jautājumiem, paužot atbalstu konkrētiem priekšlikumiem vai neapmierinātību ar  lietu stāvokli. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz tādām sabiedriskajām lietām, kurās pilsoniskās sabiedrības ieguldījuma trūkst vai nu tādēļ, ka nav pienācīga regulējuma, vai arī tādēļ, ka pieņemtais regulējums netiek pienācīgi īstenots praksē. Turklāt miermīlīgas pulcēšanās tiesību īstenošana var veicināt arī citu cilvēktiesību atzīšanu un stiprināt tiesiskumu. Uzziniet vairāk par pulcēšanās un biedrošanās brīvību.

Biedrošanās brīvības un miermīlīgas pulcēšanās tiesību ierobežojumi

Biedrošanās brīvība un tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos nav absolūtas un var tikt ierobežotas. Eiropas Cilvēktiesību konvencija paredz trīs kritērijus, kuriem ierobežojumam ir jāatbilst, lai tas būtu likumīgs:

  1. Ierobežojumu nosaka likums: valsts tiesību aktos ir iekļauta norma, kas pieļauj šādu ierobežojumu
  2. Ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā:
  • valsts vai sabiedrības drošības aizsardzībai
  • nekārtību un noziegumu novēršanai
  • veselības un tikumības aizsardzībai
  • citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai

    3. Ierobežojums ir samērīgs (ne lielāks, kā nepieciešams tā mērķa                      sasniegšanai)

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma