Izteiksmes brīvība ir demokrātijas pamatelements. Tas nozīmē, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu viedokli un tiesības brīvi paust savu viedokli, tiesības iegūt informāciju, izplatīt informāciju un idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās, kā arī tiesības piekļūt informācijai.
Izteiksmes brīvība garantē ikviena, tostarp preses, tiesības piedalīties brīvās politiskajās debatēs. Tā nodrošina dažādu viedokļu apriti un pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu demokrātiskajos procesos. Izteiksmes brīvība ir nepieciešama arī tādēļ, lai īstenotos pārredzamības un pārskatatbildības principi, kas ir būtiski cilvēktiesību nostiprināšanai un aizsardzībai. Jebkurai būtiskai informācijai ir jābūt pieejamai sabiedrībai, lai tā varētu efektīvi izmantot savas tiesības uz pilsonisko līdzdalību. Šā iemesla dēļ pilsoniskās līdzdalības tiesības šā jēdziena plašākajā nozīmē aptver arī tiesības piekļūt informācijai. Tas nozīmē, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju no valsts iestādēm un šīs tiesības var tikt ierobežotas tikai dažos likumā paredzētos izņēmuma gadījumos, kad tas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams. Uzziniet vairāk par izteiksmes brīvību, pieeju informācijai un personas datiem.
Izteiksmes brīvības ierobežojumi
Izteiksmes brīvība nav absolūta un var tikt ierobežota. Eiropas Cilvēktiesību konvencija paredz trīs kritērijus, kuriem ierobežojumam ir jāatbilst, lai tas būtu likumīgs:
- Ierobežojumu nosaka likums: valsts tiesību aktos ir iekļauta norma, kas pieļauj attiecīgo ierobežojumu
- Ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā:
- valsts drošības, teritoriālās integritātes vai sabiedrības drošības aizsardzībai
- nekārtību un noziegumu novēršanai
- veselības un tikumības aizsardzībai
- citu personu reputācijas vai tiesību aizsardzībai
- lai novērstu konfidenciālas informācijas izpaušanu
- tiesu varas un objektivitātes saglabāšanai
3. Ierobežojums ir samērīgs (ne lielāks, kā nepieciešams tā mērķa sasniegšanai)