Valsts pienākums garantēt tiesības uz pilsonisko līdzdalību aptver visus šo tiesību īstenošanas posmus – tas nozīmē, ka valstij ir jāveic nepieciešamie pasākumi pirms svarīga lēmuma pieņemšanas, tā pieņemšanas laikā un pēc tam. Turklāt valstij jānodrošina pilsoniskās līdzdalības tiesību ievērošana arī ārpus valsts politikas ietvariem. Šis pienākums aptver daudzus proaktīvus pasākumus, kas valstij ir jāveic pastāvīgi, lai tiesības uz pilsonisko līdzdalību tiktu gan aizsargātas ar likumu, gan nodrošinātas praksē.

Valstij, pildot savu pienākumu garantēt tiesības uz pilsonisko līdzdalību, citstarp ir jānodrošina:

• Tiesiskais regulējums: ar likumu jānostiprina cilvēka tiesības piedalīties sabiedriskajās lietās (piemēram, pievienojoties starptautiskajiem cilvēktiesību līgumiem)

• Informācija: jāsniedz skaidra un pieejama informācija par pilsoniskajiem procesiem (piemēram, izmantojot informatīvas kampaņas)

• Aizsardzība: jāievieš juridiski un praktiski drošības pasākumi, lai arī mazaizsargāti vai nelabvēlīgā situācijā esoši sabiedrības locekļi varētu piedalīties sabiedriskajās lietās (piemēram, nodrošinot iespēju balsot slimnīcā un vēlēšanu iecirkņu pieejamību personām ar invaliditāti)

• Brīvība: jāpārskata un, ja iespējams, jāatceļ juridiskie vai praktiskie šķēršļi, kas liedz vai ierobežo noteiktām cilvēku grupām iespējas īstenot savas tiesības uz pilsonisko līdzdalību (piemēram, ļaujot balsot arī ieslodzītajiem)

• Pārskatīšana: regulāri jāpārskata sava prakse attiecībā uz iedzīvotāju iesaistīšanu sabiedriskajās lietās

• Koordinācija: jānodrošina, lai visas politikas, kas vērstas uz pilsoniskās līdzdalības stiprināšanu, būtu savstarpēji sasaistītas un kopumā darbotos efektīvi

• Resursi: jāpiešķir pietiekami daudz naudas un cilvēkresursu pilsoniskās līdzdalības politikas īstenošanai

• Dati: jāatbalsta datu vākšana un pētījumi par līdzdalību politiskajās un sabiedriskajās lietās

• Atlīdzināšana: jānodrošina efektīvi pārsūdzības mehānismi gadījumiem, kad tiek pārkāptas tiesības uz pilsonisko līdzdalību (piemēram, ieceļot tiesībsargu un gādājot par tiesu sistēmas efektivitāti)

Papildus konkrētajiem pasākumiem, kas valstij jāveic pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanai, valstij ir arī pienākums nodrošināt labu pārvaldību. Tas nozīmē, ka pārvaldībai attiecībā uz privātpersonām un sabiedrību jābūt caurskatāmai, ka jānodrošina datu aizsardzība, saprātīgā termiņā jāievieš godīgas valsts pārvaldes procedūras un jāveic citi pasākumi, kas vērsti uz to, lai valsts ievērotu personu tiesības un tiesiskās intereses.

Valsts amatpersonas, kuras neievēro labas pārvaldības principus, var tikt sauktas pie disciplinārās atbildības, civiltiesiskās atbildības un kriminālatbildības. Ja lēmums administratīvā procesa ietvaros pieņemts, pārkāpjot labas pārvaldības principus, un tiek konstatēts, ka attiecīgais pārkāpums ir gan būtiski ietekmējis pieņemto lēmumu, gan izraisījis personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, tad šis lēmums ir atceļams. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu gadījumā, kad ir pārkāpti labas pārvaldības principi, persona, kuras tiesības un tiesiskās intereses tādējādi tiek aizskartas, ir tiesīga pieprasīt to ievērošanu administratīvā procesa kārtībā.