Kriminālprocesā apsūdzētajam nākas aizstāvēties pret valsti. Valsti pārstāv prokurors.
Apsūdzētā tiesības
Tiek uzskatīts, ka apsūdzētais parasti atrodas neizdevīgākā situācijā, jo apsūdzības uzturētāja – prokurora – rīcībā ir vairāk resursu, tātad viņam ir arī lielākas iespējas un pilnvaras iegūt pierādījumus. Lai abu pušu pozīcijas tiktu līdzsvarotas, apsūdzētajam kriminālprocesā nodrošinātas papildu tiesības.
piemērs Pie šīm apsūdzētā papildu tiesībām pieder tiesības tikt uzskatītam par nevainīgu tikmēr, kamēr viņa vaina nav pierādīta, tiesības uz pienācīgām iespējām un pietiekamu laiku sagatavot savu aizstāvību un citas tiesības.
Tiesību īstenošana
Šīs tiesības un citas taisnīgas tiesas garantijas sākas kriminālprocesa pirmstiesas stadijā un turpinās līdz brīdim, kad stājas spēkā galīgais spriedums pēdējā tiesas instancē.
piemērs Personai ir tiesības pieprasīt aizstāvi kopš brīža, kad izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.
Tiesību ierobežojumi
Katrs apsūdzētā tiesību ierobežojums ir izvērtējams ļoti uzmanīgi, tādēļ tiesai kriminālprocesā ir jāievēro augstāks rūpības standarts nekā citos procesos.
piemērs Kāds laika posms uzskatāms par saprātīgu galīgā sprieduma sagatavošanai, tas tiesai kriminālprocesā ir jāizvērtē daudz rūpīgāk nekā civilprocesā, it īpaši tad, ja apsūdzētais iztiesāšanas laikā atrodas apcietinājumā.