Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē, ir tiesības uz morālā un materiālā kaitējuma kompensāciju, kura piedzenama no varmākas par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu, kā arī tiesības saņemt kompensāciju no valsts.
Prasību par morālā un materiālā kaitējuma kompensāciju pret varmāku var celt divos veidos: kriminālprocesa ietvaros vai kā civilprasību.
Kaitējuma kompensācija kriminālprocesā
Cietušais var pieprasīt kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā, iesniedzot attiecīgu pieteikumu policijai, prokuroram vai tiesai atkarībā no tā, līdz kādai stadijai konkrētajā brīdī nonācis kriminālprocess. Materiālā kaitējuma apmērs ir jāpamato ar pierādījumiem, piemēram, slimnīcas rēķiniem, ar citu medicīnisko aprūpi un zāļu iegādi saistītiem izdevumiem un tamlīdzīgi. Attiecībā uz morālo kaitējumu pietiek ar to, ka tas norādīts pieteikumā.
Lēmums par piešķiramās kompensācijas apmēru tiek ietverts tiesas spriedumā, ar kuru varmāka ir atzīts par vainīgu noziedzīgajā nodarījumā. Ja tiesa prasību pēc kaitējuma kompensācijas noraida pilnībā vai daļēji, tiesas spriedumu var pārsūdzēt attiecīgajā apgabaltiesā un pēc tam – Augstākajā tiesā. Ja kaitējuma kompensācijas prasība pilnībā vai daļēji ir noraidīta visās tiesu instancēs, cietušais joprojām ir tiesīgs civilprocesuālā kārtībā iesniegt civilprasību par kompensācijas piedziņu tādā apmērā, kādā tās piedziņas iespēja kriminālprocesā tika noraidīta.
Prasība pēc kaitējuma kompensācijas kā atsevišķa civilprasība
Cietušais var iesniegt kaitējuma kompensācijas prasību kā atsevišķu prasību civilprocesuālā kārtībā. Kaitējuma kompensācijas prasību civilprocesuālā kārtībā var iesniegt arī tādā gadījumā, ja kriminālprocess nemaz nav uzsākts. Tātad cietušajam, ja viņš nevēlas kriminālprocesa uzsākšanu sakarā ar vardarbību ģimenē vai ja attiecīgais vardarbības akts nav saskaņā ar Krimināllikumu kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums, tomēr ir iespēja saņemt kompensāciju par viņam varmākas nodarīto morālo aizskārumu, sagādātajām fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu.
Kompensācijas prasība var tikt iesniegta kā “pamatprasība” kopā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai kā atsevišķa prasība bez pieteikuma par pagaidu aizsardzību. Kompensācijas prasību civilprocesuālā kārtībā var iesniegt arī tad, ja šāda prasība ir noraidīta kriminālprocesā, turklāt šajā gadījumā cietušais, iesniedzot prasību, ir atbrīvots no valsts nodevas maksāšanas.
Valsts kompensācija
Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē, ir tiesības saņemt valsts garantēto kompensāciju saskaņā ar likumu “Par valsts kompensāciju cietušajiem”. Lai saņemtu valsts garantētu kompensāciju, personai jāiesniedz pieteikums Tiesu administrācijā, aizpildot īpašu veidlapu.
Taču persona uz valsts garantētu kompensāciju var pretendēt tikai tādā gadījumā, ja sakarā ar vardarbību ģimenē ir uzsākts kriminālprocess un attiecīgā persona šajā procesā ir atzīta par cietušo.
Ja cietušā pieteikums par valsts garantētu kompensāciju tiek noraidīts, attiecīgo Tiesu administrācijas lēmumu var apstrīdēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, iesniedzot sūdzību Tiesu administrācijai, kas to tālāk pārsūta izskatīšanai Tieslietu ministrijai.
Kompensācija & cilvēktiesības
Kompensācija cietušajiem ir viens no atbilstošas cietušo tiesiskās aizsardzības elementiem gadījumos, kad viņi bijuši pakļauti fiziskai vai emocionālai vardarbībai. Tātad valsts ir atbildīga, pirmkārt, par to, lai spēkā esošais tiesiskais regulējums paredzētu iespēju šādu kompensāciju pieprasīt, un, otrkārt, par to, lai kompensācijas prasības tiktu izskatītas kompetentā iestādē saskaņā ar likumu.
Ja valstī spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz kompensāciju vai valsts iestādes nav spējušas to piešķirt saskaņā ar atbilstošiem noteikumiem, var būt pārkāptas tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli.