Viens no veidiem, kādos valsts efektīvi reaģē uz vardarbību ģimenē, ir varmākas saukšana pie atbildības par savu rīcību. Atbildībai ir liela nozīme cilvēktiesību īstenošanā, kā arī cietušo rehabilitācijā, un saukšana pie atbildības ir nopietns visai sabiedrībai saprotams vēstījums, ka par ikvienu ģimenē notikušu vardarbības aktu atbildīgais tiks sodīts.
Varmākam par attiecīgu rīcību likums paredz ne tikai civilatbildību, bet arī kriminālo un administratīvo atbildību. Kriminālā un administratīvā atbildība nozīmē soda piemērošanu varmākam. Sodam ir vairāki mērķi – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt varmāku par kriminālo nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu, panākt to, ka konkrētā persona turpmāk vairs neizdarīs kriminālus nodarījumus vai administratīvos pārkāpumus un no tādiem atturēsies arī citas personas.
Varmākas saukšanai pie atbildības ir būtiska nozīme arī cietušā rehabilitācijas procesā, jo tā kalpo taisnīguma atjaunošanai, tādējādi var mazināt cietušā tendenci vainot pašam sevi un iedrošināt viņu efektīvāk izmantot savas tiesības.
Saskaņā ar Krimināllikumu un adminstratīvās atbildības regulējumu Latvijā pie vardarbības ģimenē vainīgās personas ir atbildīgas par jebkuru attiecīgu nodarījumu, sākot no maznozīmīgiem miesas bojājumiem līdz pat slepkavībai. Arī draudi izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu ir noziedzīgs nodarījums.
Liekot varmākam atbildēt par vardarbību ģimenē, valsts uzskatāmi rāda, kā tā nodrošina cilvēktiesības. Valsts nespēja īstenot atbilstošu kriminālprocesu vai administratīvo procesu un saukt pie atbildības varmāku var tikt kvalificēta kā cilvēktiesību pārkāpums.
Par šo sadaļu
Šajā sadaļā skaidrots, par kādiem noziedzīgiem nodarījumiem pie vardarbības ģimenē vainīgais var tikt saukts pie atbildības un kā cietušais var pieprasīt kompensāciju saistībā ar kriminālatbildību.