Procedūra

Cietušais vai jebkura cita persona var iesniegt policijai iesniegumu par vardarbību ģimenē, un uz tā pamata tiks uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Kriminālprocesa likumu.

svarīgi Šī sadaļa drīzumā tiks atjaunota!

Procesa uzsākšana

Vairumā gadījumu policijai ir pienākums ierosināt kriminālprocesu, ja tā saņēmusi ziņas par noziedzīgu nodarījumu, – pat tad, ja cietušais nav iesniedzis iesniegumu. Tomēr gadījumos, kad nodarīti viegli miesas bojājumi vai izteikti draudi nogalināt vai nodarīt smagus miesas bojājumus, kriminālprocesu var uzsākt tikai pēc tam, kad no cietušā saņemts rakstveida pieteikums. Tādējādi pat tad, ja vardarbības upuris baidās no turpmākas vai atkārtotas vardarbības kā “soda” par to, ka ir vērsies tiesībaizsardzības iestādēs, pašreiz spēkā esošie tiesību akti tomēr prasa, lai cietušais iesniedz policijai rakstveida pieteikumu par kriminālprocesa ierosināšanu.

Pārsūdzība

Ja policijas amatpersona atsakās uzsākt kriminālprocesu (attiecīgajam lēmumam jābūt noformētam rakstveidā, un policijas amatpersonai par šo lēmumu jāinformē pieteicējs), cietušajam ir tiesības šo lēmumu pārsūdzēt prokuroram 10 dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas. Prokurors izskatīs sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad tā saņemta, un var pārsūdzēto lēmumu pilnībā vai daļēji atcelt vai grozīt. Prokurora lēmums, ar kuru sūdzība ir noraidīta vai apmierināta, nav pārsūdzams un ir galīgs. Ja cietušais uzskata, ka ar šo lēmumu ir pārkāptas viņa cilvēktiesības, viņš var vērsties ar prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Īpaši aizsargājami cietušie

Cietušie no vardarbības ģimenē tiek uzskatīti par īpaši aizsargājamiem cietušajiem. Proti, tiesību akti paredz, ka personas, jo sevišķi nepilngadīgas personas, kas cietušas no noziegumiem, kuri saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu un kurus izdarījuši šo personu radinieki, ir atzīstamas par īpaši aizsargājamiem cietušajiem.

Kriminālprocesā īpaši aizsargājamiem cietušajiem papildus cietušā pamattiesībām ir tiesības arī:

  • Piedalīties procesuālās darbībās kopā ar uzticamības personu, piemēram, personu, ar kuru kopā cietušais jūtas droši, turklāt nav nepieciešams, lai šī persona būtu jurists vai cietušā oficiālais pārstāvis
  • Uz nopratināšanu speciāli aprīkotā telpā bez citu, ar konkrēto procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes
  • Nepiedalīties tiesas sēdē, kur cietušajam jāsniedz liecība, – šādā gadījumā liecības sniegšana tiek nodrošināta ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, videokonference)
  • Iegūt informāciju par aizturēto vai notiesāto personu atbrīvošanu vai bēgšanu no apcietinājuma vai ieslodzījuma vietas

Cietušajiem, kuri atzīti par īpaši aizsargājamiem cietušajiem un var tikt pakļauti atkārtotai vardarbībai, tiek piedāvāti atbilstoši pasākumi viņu aizsargāšanai kriminālprocesa laikā. Lai cietušais būtu drošībā, kriminālprocesa virzītājs var piemērot drošības pasākumus, kas liedz varmākam tuvoties cietušajam vai noteiktai vietai.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma