Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2012. gada 17. aprīlis
Fakti
Pieteicējs L. kungs apgalvoja, ka pēc tam, kad viņš nodevis pierādījumus prokuratūrai procesā pret citu ieslodzīto, pret viņu tikusi vērsta fiziska un seksuāla vardarbība no citu ieslodzīto puses. Tomēr saskaņā ar pieteicēja teikto cietuma ārsts, kas sniedza viņam medicīnisko palīdzību, atteicās sagatavot medicīnisku ziņojumu, un cietuma administrācija atteicās uzsākt izmeklēšanu par uzbrukumu.
Sūdzība
Pieteicējs sūdzējās, ka cietuma personāls bija atteicis izmeklēt fizisko vardarbību, kurai ticis pakļauts no citu ieslodzīto puses, tādējādi pārkāpjot Konvencijas 3. pantu.
Tiesas secinājumi
Tiesa atkārtoti atzīmēja, ka valstij ir pozitīvs pienākums nodrošināt, lai personas viņu jurisdikcijā tiek aizsargātas pret visām sliktas izturēšanās formām, ko aizliedz 3. pants, tai skaitā, ja šāda izturēšanās nāk no privātpersonām. Šim pienākumam sevī jāietver indivīda vai indivīdu efektīva aizsardzība pret trešo personu kriminālām darbībām, kā arī jāsper atbildīgi soļi, lai novērstu sliktu izturēšanos, par kuru iestādes zināja vai viņām bija jāzin. Tas sevī ietver pienākumu veikt efektīvu izmeklēšanu, lai atbildētu uz strīdīgiem apgalvojumiem par sliktu izturēšanos.
Izmeklēšanai jābūt neatkarīgai, objektīvai, ātrai un pakļautai valsts kontrolei. Izmeklēšanu var uzskatīt par efektīvu, ja iestādes ir veikušas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu pierādījumus, kas saistīti ar negadījumu, tai skaitā pieprasījušas sīku ziņojumu ar paskaidrojumiem no iespējamā upura, aculiecinieku liecības, tiesu medicīniskās ekspertīzes rezultātus un, ja nepieciešams, papildus medicīniskos ziņojumus. Tomēr tas nenozīmē, ka valstij jāgarantē, ka slikta izturēšanās nekad nenotiks vai ka kriminālprocess noslēgies ar notiesājošu spriedumu.
Konkrētajā lietā Tiesa secināja, ka pieteicējam bija strīdīga prasība par sliktu izturēšanos, kas bija jāizmeklē. Tiesa šaubījās par cietuma administrācijas spēju veikt neatkarīgu izmeklēšanu sakarā ar tās personāla nespēju reaģēt. Tiesa arīdzan uzsvēra, ka pēc negadījuma nekāds medicīniskās apskates ziņojums no ārsta vai paziņojums no cietušā netika pieņemts. Turklāt prokurors arī neuzsāka nekādu izmeklēšanu par negadījuma apstākļiem. Tādēļ Tiesa secināja, ka Konvencijas 3. pantā noteiktie procesuālie pienākumi netika izpildīti.