Eiropas Cilvēktieību tiesa
2011. gada 21. jūnijs
Fakti
Pieteicēju Krušković kungu atzina par juridiski rīcībnespējīgu personības traucējumu dēļ. K.S. kundze apgalvoja, ka Krušković kungs ir viņas nupat dzimušās meitas tēvs, un Krušković kungs to apstiprināja Dzimšanas reģistrā. Vēlāk bērna dzimšanas apliecība tika grozīta, anulējot iepriekšējo ziņu, ka Krušković kungs bija bērna tēvs, pamatojoties uz to, ka personai, kurai atņemta juridiskā rīcībspēja, nebija tiesības atzīt sevi par bērna tēvu.
Sūdzība
Krušković kungs sūdzējās, ka viņam tikušas liegtas tiesības būt reģistrētam par sava bioloģiskā bērna tēvu, un tas ir pārkāpis viņa tiesības uz privāto dzīvi, ko aizsargā Konvencijas 8.pants.
Tiesas secinājumi
Tiesa atgādināja, ka personām ir svarīgi konstatēt bioloģisko patiesību par savas privātās un ģimenes dzīves būtisku aspektu un panākt tā juridisku atzīšanu.
Lai izsvērtu, vai tika panākts taisnīgs līdzsvars starp pieteicēja interesi juridiski atzīt K. paternitāti un sabiedrības interesi aizsargāt personas, kurām atņemta rīcībspēja, no paziņojumu sniegšanas, kas var kaitēt viņiem pašiem vai citiem, Tiesa analizēja sekojoši:
Kā persona, kurai ir atņemta rīcībspēja, Krušković kungam nebija iespējas sniegt nekādus paziņojumus par savu paternitāti bērnam un uzsākt jebkādas procedūras, lai viņa paternitāte tiktu atzīta.
Šajā lietā Krušković kungs un bērna māte vienojās, ka Krušković kungs ir tēvs.
Vienīgā iespēja, kā Krušković kungs varētu tikt atzīts par bērna tēvu, būtu, ja Sociālās Labklājības centrs, kura aprūpē viņš atradās, uzsāktu civilo tiesvedību šajā jautājumā. Rezultātā bērna paternitātes jautājums tika atstāts Centra ieskatā, kuram nebija juridiska pienākuma rīkoties.
Tādēļ Tiesa uzskatīja, ka taisnīgs līdzsvars nav panākts un Krušković kunga tiesības uz privātās dzīves aizsardzību saskaņā ar Konvencijas 8.pantu bija pārkāptas.