Ko sevī ietver pienākums nodrošināt cilvēcīgu un cieņpilnu izturēšanos, un kā novērtēt, vai ir noticis pārkāpums?
Ikvienam ir tiesības uz to, lai pret viņu izturas cilvēcīgi un ar cieņu. Tas nozīmē, ka valsts darbinieki ne tikai nedrīkst pret jums izturēties necilvēcīgi vai pazemojoši vai, vēl jo vairāk, nedrīkst jūs spīdzināt, bet viņiem ir arī aktīvi jūs jāaizsargā un jāizmeklē ikviens gadījums, kad kāds pret jums izturējies iepriekš minētajā veidā.
Uzziniet vairāk:
Atsevišķi apstākļi īslaicīgās aizturēšanas izolatorā vai cietumā (piemēram, apstākļi telpā, kur tiekat turēts, gaismas trūkums vai pārapdzīvotība) vai valsts darbinieku rīcība (piemēram, spēka pielietošana vai ķermeņa pārmeklēšana), ja tā nav pienācīga, var radīt jums fiziskas sāpes vai sajūtu, ka tiekat pazemots vai pret jums izturas necienīgi. Cilvēktiesības aizliedz valsts iestādēm un to darbiniekiem jebkādā situācijā jums radīt tādas ciešanas. Tas tiek dēvēts par necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegumu vai – atsevišķos gadījumos vēl nopietnāk – par spīdzināšanas aizliegumu.
Tomēr atsevišķi jūsu tiesību ierobežojumi neradīs tūlītējas un smagas ciešanas.
piemērs Piemēram, jums gan ir tiesības uz to, lai jūsu kamerā būtu pienācīgs apgaismojums, taču diez vai jums rastos pārlieku lielas neērtības tad, ja vienu dienu nāktos pavadīt nepietiekamā apgaismojumā. Tomēr četri pustumsā pavadīti mēneši var nopietni ietekmēt jūsu garīgo labsajūtu vai pat redzi.
Konstatēt, ka izturēšanās pret personu ir necilvēcīga vai pazemojoša vai pat ka persona ir pakļauta spīdzināšanai, var vienīgi tad, ja attiecīgās personas ciešanas ir sasniegušas noteiktu minimālo līmeni. Vienkāršas neērtības, pat ilgstošas, pašas par sevi netiks uzskatītas par necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu. Tādēļ vienmēr ir jāizvērtē, cik lielā mērā jūsu tiesības ir ierobežotas un vai ierobežojumu sekas ir tik smagas, ka varētu tikt konstatēts jūsu tiesību pārkāpums.
Kādi apstākļi var tikt atzīti par necilvēcīgiem un kāda izturēšanās – par pazemojošu, tas lielā mērā ir atkarīgs no konkrētā cilvēka. Situācija, kuru viens cilvēks uzskatīs par samērā normālu, citam cilvēkam var šķist ļoti pazemojoša. Tādēļ ir svarīgi katru konkrēto gadījumu izvērtēt atsevišķi, ņemot vērā izturēšanās raksturu, konkrētās iesaistītās personas īpatnības un pievēršot uzmanību šādiem kritērijiem:
- personas vecums, dzimums, veselības stāvoklis utt.
piemērs Pieauguša un vesela cilvēka ievietošana aukstā kamerā uz zināmu laiku viņam radīs tikai nelielas neērtības, taču vecāka un nevesela cilvēka turēšana aukstā kamerā ilgāku laiku sagādās viņam smagas ciešanas un nopietni kaitēs viņa veselībai.
piemērs Gaļas ēdiena pasniegšana cilvēkam, kuram attiecībā uz uzturu nav īpašu prasību, viņam nekādu pazemojuma sajūtu neradīs, taču ar tāda paša ēdiena uzspiešanu cilvēkam, kura reliģiskā pārliecība aizliedz ēst gaļu, visticamāk, tiks ne vien pārkāpta viņa ticības brīvība, bet arī izraisīta pazemojuma sajūta un morālas ciešanas.
- izturēšanās apstākļi, sekas utt.
piemērs Ja atsevišķā gadījumā tā paša dzimuma darbinieks, ievērojot privātumu, taču bez pamatota iemesla veic pilnu ķermeņa pārmeklēšanu, šāda rīcība, visticamāk, netiks atzīta par pazemojošas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu. Taču, ja šāda pārmeklēšana bez pamatota iemesla tiek veikta katru dienu vesela mēneša garumā, šai procedūrai pakļautie, visticamāk, jutīsies ļoti pazemoti. Tāpat visai nopietnas ciešanas var radīt tikai vienu reizi, taču publiski veikta pilna ķermeņa pārmeklēšana, un to jau var uzskatīt par pazemojošu izturēšanos.
- ilgums, biežums utt.
piemērs Ja divi cilvēki dzīvo vienā mazā kamerā, kurā ietilpst tikai divas gultas, bet lielāko dienas daļu viņi var pavadīt lielākā kopējā telpā, visticamāk, netiks konstatēts necilvēcīgas izturēšanās aizlieguma pārkāpums, bet, uz ilgu laiku piespiežot šos cilvēkus 23 stundas diennaktī uzturēties istabiņā, kur nav iespējams pat apsēsties vai pastaigāt vairāk par dažiem soļiem, viņiem, visticamāk, tiks sagādātas smagas garīgas un fiziskas ciešanas.
Jebkādu spēka pielietošanu regulē ļoti stingri noteikumi. Pats svarīgākais ir tas, lai spēks vienmēr tiktu pielietots vienīgi tiktāl, ciktāl tas nepieciešams draudošo briesmu novēršanai vai kārtības nodrošināšanai. Uzziniet vairāk par spēka pielietošanu.
Vispār jebkāda spēka pielietošana, kas nav uzskatāma par nepieciešamu, tiks atzīta par necilvēcīgas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu vai pat spīdzināšanu. Pat samērā neliela fiziskā spēka pielietošana, ja tā aizskar cilvēka cieņu, var radīt cilvēktiesību pārkāpumu.
Lai novērtētu, vai, pielietojot pret apcietināto vai ieslodzīto personu spēku, tās tiesības tika pārkāptas, ir būtiski papildus iepriekš minētajam vispārīgajam principam ņemt vērā arī paša apcietinātā vai ieslodzītā uzvedību, ar to saistīto risku un apsvērt, vai neadekvātu darbību apturēšanas labad veiktie pasākumi nebija pārmērīgi.
piemērs Atkārtota spēka pielietošana pret roku dzelžos ieslēgtu apcietināto vai ieslodzīto, kurš tiek pārvadāts un neizrāda nekādas fiziskas pretošanās pazīmes, tiks uzskatīta par necilvēcīgas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu. Taču tad, ja apcietinātais vai ieslodzītais, kas uzbrūk citam apcietinātajam vai ieslodzītajam, tiks piespiests pie zemes un ieslēgts roku dzelžos, necilvēcīgas izturēšanās aizlieguma pārkāpums, visticamāk, netiks konstatēts.
Ja valsts darbinieku pielietotā spēka rezultātā ir iestājusies kāda jums tuva cilvēka nāve, lasiet vairāk par tiesībām uz dzīvību.
Cietuma administrācijai vai citām par apcietinājumu atbildīgajām iestādēm ir pienākums nepieļaut vai, ja tas nav izdevies, pienācīgi izmeklēt gadījumus, kad personai ciešanas sagādā cietuma darbinieki vai citi ieslodzītie, kas pret to izturas necilvēcīgi un pazemojoši vai pat to spīdzina. Kaut arī šādā situācijā valsts ne vienmēr būs tieši atbildīga par attiecīgo izturēšanos, tai jāgādā par to, lai jebkura sūdzība par sliktu izturēšanos vai necilvēcīgiem apstākļiem tiktu nekavējoties rūpīgi izmeklēta un līdzīgi gadījumi vairs neatkārtotos. Ja valsts šo pienākumu nepilda, tiks uzskatīts, ka tā pārkāpusi necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegumu vai pat spīdzināšanas aizliegumu.