Latvijā aizturēšanas pamatus un procedūru nosaka Kriminālprocesa likums. Tomēr ir svarīgi, lai policija likumā noteiktos pamatus neizmantotu nepareizi. Piemēram, policija nedrīkst jūs aizturēt ar mērķi no jums “izvilkt” informāciju, zinot, ka jūs neesat izdarījis noziegumu.

Lai novērtētu, vai, jūs aizturot, nav pārkāptas jūsu cilvēktiesības, proti, tiesības uz brīvību un drošību, uzmanība ir jāpievērš šādiem nosacījumiem:

• Aizturēšana var notikt tikai uz Kriminālprocesa likumā paredzēta pamata. 

• Jūs var aizturēt tikai tad, ja policijai ir pamatotas aizdomas, ka esat izdarījis noziedzīgu nodarījumu. Pamatotas aizdomas nozīmē, ka policijai jau ir informācija, kas pārliecinātu objektīvu novērotāju par to, ka jūs iespējams esat izdarījis noziedzīgu nodarījumu. Objektīvs novērotājs ir, piemēram, persona, kura nekādā ziņā nav ar jums saistīta un nav ieinteresēta jūsu aizstāvībā. 

• Aizturēšanai jābūt veiktai saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto procedūru. 

• Jūs varat tikt aizturēts vienīgi tad, ja policijai vai citām kompetentajām iestādēm ir nolūks jūs tiesāt par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā tās jūs tur aizdomās. Ja šāda nolūka nav, jūs nedrīkst aizturēt. 

• Aizturēšanas orderī vai protokolā jābūt skaidri norādītam jūsu aizturēšanas pamatam.

• Policija vai citas iestādes nedrīkst jūs aizturēt ar viltu. Piemēram, tās nedrīkst jūs uzaicināt uz policijas iecirkni, minot viltus iemeslu, un tad aizturēt jūs sakarā ar noziedzīgu nodarījumu. 

• Aizturēšanai jābūt patiesi nepieciešamai. Piemēram, tā ir nepieciešama, ja kāds pieķerts tieši mirklī, kad veikalā zadzis mobilo tālruni, un, ja netiktu aizturēts, būtu aizbēdzis un vēlāk vairs nebūtu atrodams. 

• Jūs jāievieto telpās, kas paredzētas personām, kuras aizturētas uz aizdomu pamata sakarā ar noziedzīgu nodarījumu. Latvijā šim nolūkam kalpo policijas telpas, kas ir speciāli aprīkotas un tiek dēvētas par īslaicīgās aizturēšanas izolatoriem.