Pēdējos gadu desmitos prakse darbavietās uzstādīt videokameras ir ievērojami paplašinājusies. Attiecīgā tehnoloģija īpaši plaši tiek izmantota publiski pieejamās darbavietās, tādās kā iepirkšanās centri, kā arī ierobežotam personu lokam pieejamās vietās, tādās kā skolas vai slimnīcas.
Videonovērošanas mērķis
Darba devējiem principā ir tiesības darbavietā uzstādīt videokameras un piemērot videonovērošanas politiku, ja tā kalpo leģitīmam mērķim. Leģitīms mērķis var būt, piemēram, bērnu aizsardzība bērnudārzā vai skolā un darba devēja īpašuma aizsardzība pret potenciālām zādzībām. Tomēr videokameras nedrīkst uzstādīt darbinieku kabinetos un īpaši privāta rakstura telpās, piemēram, tualetēs. Kameru izvietojumam jābūt ierobežotam. Ar to palīdzību var kontrolēt ieejas, izejas, gaiteņus un citas līdzīgas zonas.
Informētas personas novērošana
Atcerieties, ka darba devējam ir pienākums jūs informēt par videonovērošanas politiku, savukārt jums ir tiesības piekļūt saviem personas datiem, kas savākti novērošanas procesā. Izņēmuma gadījumos tomēr jūsu informēšana un jūsu piekrišana nav obligāta, jo fakts, ka jūs zināt par videonovērošanu, var apgrūtināt leģitīmā mērķa sasniegšanu.
piemērs Ja darba devējam ir aizdomas, ka kāds no darbiniekiem izpauž konfidenciālus datus, tādus kā komercnoslēpums, citai sabiedrībai vai zog savas darbavietas inventāru, slepena aizdomās turamo darbinieku novērošana ierobežotā laika posmā varētu būt visefektīvākais līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai.
Kādas cilvēktiesības varētu būt pārkāptas?
Videonovērošana jūsu darbavietā ierobežo jūsu privātumu. Šajā procesā jūsu uzvedība tiek fiksēta videoierakstā, un attiecīgā dokumentācija var tikt uzglabāta un izmantota dažādiem mērķiem. Tomēr tikai ar nelikumīgu iejaukšanos jūsu tiesībās kontrolēt savu datu izmantošanu var tikt pārkāptas jūsu tiesības uz privāto dzīvi.
Vai videonovērošana veikta likumīgi?
Lai novērtētu, vai videonovērošana veikta likumīgi un jūsu privātums ir pienācīgi ievērots, meklējiet atbildes uz turpmāk norādītajiem jautājumiem. Ja kaut vai viena atbilde būs negatīva, jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tādā gadījumā jums ir tiesības sūdzēties. Uzziniet vairāk par to, kā sūdzēties.
Videonovērošanai jābūt pamatotai ar likumu. Proti, to var veikt tikai gadījumos, kas noteikti Vispārīgajā datu aizsardzības regulā un Darba likumā, piemēram, gadījumā, kad darbavietā saskaņā ar Darba likumu ir pieņemti iekšējie noteikumi, kas paredz, ka konkrētas zonas tiek novērotas, izmantojot videokameras.
Ja videonovērošana tiek veikta situācijās, kurās tā nav atļauta ar likumu, tad tā nav tiesiska un jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tādā gadījumā atbildēt uz pārējiem jautājumiem vairs nav nepieciešams.
Darbavietā veiktas videonovērošanas mērķis var būt citu leģitīmu interešu aizsardzība. Šīs leģitīmās intereses var būt, piemēram:
- darba devēja intereses nodrošināt to, lai darbinieki savus amata pienākumus pilda godprātīgi un viņu darbs ir produktīvs;
- darba devēja tiesības aizsargāt savu īpašumu pret pārmērīgu tā izmantošanu darbinieku personīgajiem mērķiem vai pat pret zādzību;
- darbinieku veselības aizsardzība;
- bērnu aizsardzība.
Videonovērošanai darbavietā jābūt nepieciešamai un piemērotai leģitīmā mērķa sasniegšanai. Savāktajai informācijai jābūt svarīgai un atbilstošai videonovērošanas mērķim, turklāt tā ir attaisnojama vienīgi tad, ja ne ar kādiem citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem leģitīmo mērķi, vismaz tādā pašā kvalitātē, nav iespējams sasniegt.
Lai novērtētu videonovērošanas nepieciešamību, jāizvērtē šādi aspekti:
a) Vai videonovērošanas mērogs nav pārāk plašs? Proti, vai netiek vākti tādi dati, kas citu leģitīmu interešu aizsardzībai nemaz nav nepieciešami?
Darba devējs drīkst vākt un apstrādāt tikai tādus datus, kas tieši attiecas uz jautājumiem, kurus tas vēlas noskaidrot. Vācamo datu apjoms nedrīkst būt pārmērīgs.
b) Vai savāktie dati nav apstrādāti citiem, nevis sākotnēji noteiktajiem mērķiem?
Lai jūsu datus varētu apstrādāt citiem, nevis sākotnēji noteiktajiem mērķiem, ir nepieciešama jūsu piekrišana.
c) Vai dati nav uzglabāti ilgāk, kā nepieciešams?
Videoierakstu glabāšanas laikam jābūt strikti ierobežotam, ja vien tie netiek izmantoti īpašam leģitīmam mērķim, piemēram, negadījuma izmeklēšanai. Videoieraksti ir jādzēš, tiklīdz beidzies tiem noteiktais glabāšanas termiņš un/vai tie vairs nav nepieciešami sākotnēji noteiktā mērķa sasniegšanai.
Konkurējošās tiesības un intereses – jūsu tiesības uz privāto dzīvi un valsts vai citu personu leģitīmās intereses – ir taisnīgi jālīdzsvaro. Ja konkrētā gadījumā priekšroka dota citu interesēm, nevis jūsu tiesībām vai otrādi, šādai izvēlei jābūt pietiekami argumentētai.
Tiesa, līdzsvarojot pretējas tiesības un intereses, izvērtēs šādus aspektus:
a) Cik ilgi veikta videonovērošana? Vai tā veikta sistemātiski?
Ja videonovērošana veikta sistemātiski relatīvi ilgā laika posmā, jūsu tiesības uz privāto dzīvi ir ierobežotas vairāk. Ja videonovērošana vairs nav nepieciešama leģitīmā mērķa sasniegšanai, tā nekavējoties jāizbeidz.
b) Kam ir pieejami videoieraksti? Vai tie ir rādīti vai nodoti citām personām?
Videoieraksti, kuros fiksēts jūsu attēls, drīkst būt pieejami tikai tiem darbiniekiem, kuru amata pienākumi ir saistīti ar videonovērošanu un/vai darbinieku datu apstrādi. Šos ierakstus nedrīkst izmantot pret jums, piemēram, disciplinārās vai citās procedūrās.