Videonovērošanai jābūt pamatotai ar likumu. Proti, to var veikt tikai gadījumos, kas noteikti Vispārīgajā datu aizsardzības regulā un Darba likumā, piemēram, gadījumā, kad darbavietā saskaņā ar Darba likumu ir pieņemti iekšējie noteikumi, kas paredz, ka konkrētas zonas tiek novērotas, izmantojot videokameras. 

Ja videonovērošana tiek veikta situācijās, kurās tā nav atļauta ar likumu, tad tā nav tiesiska un jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tādā gadījumā atbildēt uz pārējiem jautājumiem vairs nav nepieciešams.

Darbavietā veiktas videonovērošanas mērķis var būt citu leģitīmu interešu aizsardzība. Šīs leģitīmās intereses var būt, piemēram:

• darba devēja intereses nodrošināt to, lai darbinieki savus amata pienākumus pilda godprātīgi un viņu darbs ir produktīvs; 

• darba devēja tiesības aizsargāt savu īpašumu pret pārmērīgu tā izmantošanu darbinieku personīgajiem mērķiem vai pat pret zādzību; 

• darbinieku veselības aizsardzība; 

• bērnu aizsardzība.

Videonovērošanai darbavietā jābūt nepieciešamai un piemērotai leģitīmā mērķa sasniegšanai. Savāktajai informācijai jābūt svarīgai un atbilstošai videonovērošanas mērķim, turklāt tā ir attaisnojama vienīgi tad, ja ne ar kādiem citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem leģitīmo mērķi, vismaz tādā pašā kvalitātē, nav iespējams sasniegt. 

Lai novērtētu videonovērošanas nepieciešamību, jāizvērtē šādi aspekti:

a) Vai videonovērošanas mērogs nav pārāk plašs? Proti, vai netiek vākti tādi dati, kas citu leģitīmu interešu aizsardzībai nemaz nav nepieciešami?

Darba devējs drīkst vākt un apstrādāt tikai tādus datus, kas tieši attiecas uz jautājumiem, kurus tas vēlas noskaidrot. Vācamo datu apjoms nedrīkst būt pārmērīgs. 

b) Vai savāktie dati nav apstrādāti citiem, nevis sākotnēji noteiktajiem mērķiem?

Lai jūsu datus varētu apstrādāt citiem, nevis sākotnēji noteiktajiem mērķiem, ir nepieciešama jūsu piekrišana.

c) Vai dati nav uzglabāti ilgāk, kā nepieciešams?

Videoierakstu glabāšanas laikam jābūt strikti ierobežotam, ja vien tie netiek izmantoti īpašam leģitīmam mērķim, piemēram, negadījuma izmeklēšanai. Videoieraksti ir jādzēš, tiklīdz beidzies tiem noteiktais glabāšanas termiņš un/vai tie vairs nav nepieciešami sākotnēji noteiktā mērķa sasniegšanai.

Konkurējošās tiesības un intereses – jūsu tiesības uz privāto dzīvi un valsts vai citu personu leģitīmās intereses – ir taisnīgi jālīdzsvaro. Ja konkrētā gadījumā priekšroka dota citu interesēm, nevis jūsu tiesībām vai otrādi, šādai izvēlei jābūt pietiekami argumentētai. 

Tiesa, līdzsvarojot pretējas tiesības un intereses, izvērtēs šādus aspektus:

a) Cik ilgi veikta videonovērošana? Vai tā veikta sistemātiski?

Ja videonovērošana veikta sistemātiski relatīvi ilgā laika posmā, jūsu tiesības uz privāto dzīvi ir ierobežotas vairāk. Ja videonovērošana vairs nav nepieciešama leģitīmā mērķa sasniegšanai, tā nekavējoties jāizbeidz. 

b) Kam ir pieejami videoieraksti? Vai tie ir rādīti vai nodoti citām personām?

Videoieraksti, kuros fiksēts jūsu attēls, drīkst būt pieejami tikai tiem darbiniekiem, kuru amata pienākumi ir saistīti ar videonovērošanu un/vai darbinieku datu apstrādi. Šos ierakstus nedrīkst izmantot pret jums, piemēram, disciplinārās vai citās procedūrās.