Ar jūsu veselību saistīto datu datu apstrāde ierobežo jūsu tiesības uz privāto dzīvi. Tikai atsevišķi pilnvaroti likumā izsmeļoši norādīti datu lietotāji, piemēram, Veselības inspekcija un Nacionālais veselības dienests, drīkst apstrādāt personas veselības datus. Vairāk par kompetentajām iestādēm uzziniet Pacientu tiesību likumā.
Par šo sadaļu
Šī sadaļa veltīta jūsu veselības datu vākšanai, labošanai, aktualizēšanai, uzglabāšanai, aizturēšanai un dzēšanai. Uzziniet vairāk arī par jūsu veselības datu izpaušanu un paziņošanu.
Vai jūsu veselības dati ir apstrādāti likumīgi?
Lai novērtētu, vai jūsu veselības dati ir apstrādāti likumīgi un jūsu privātums ir pienācīgi ievērots, meklējiet atbildes uz turpmāk norādītajiem jautājumiem. Ja kaut vai viena atbilde būs negatīva, jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tādā gadījumā jums ir tiesības sūdzēties. Uzziniet vairāk par to, kā sūdzēties.
Veselības datu apstrādei jābūt pamatotai ar likumu. Tās pamatojumu varat atrast, piemēram, Pacientu tiesību likumā vai Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Ja jūsu veselības datu apstrāde nav atļauta ar likumu, tad tā nav likumīga un jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tādā gadījumā atbildēt uz pārējiem jautājumiem vairs nav nepieciešams.
Veselības datu apstrādes mērķis var būt citu leģitīmu interešu aizsardzība. Šīs leģitīmās intereses var būt, piemēram:
- jūsu paša veselības aizsardzība;
- sabiedrības veselības, proti, citu cilvēku veselības aizsardzība;
- valsts fondu, tādu kā invaliditātes pensija vai cits finansiālais atbalsts, piešķiršana valsts sociālekonomiskās labklājības kontekstā;
- medicīnas zinātne;
- nozieguma novēršana un izmeklēšana, kriminālvajāšana utt.
Ja jūsu veselības datu apstrādei nav leģitīma mērķa, tad tā nav likumīga un jūsu tiesības uz privāto dzīvi var būt pārkāptas. Tādā gadījumā vairs nav nepieciešams apsvērt jautājumus par veselības datu apstrādes nepieciešamību un samērīgumu.
Veselības datu apstrādei jābūt nepieciešamai un piemērotai leģitīmā mērķa sasniegšanai. Savāktajai informācijai jābūt svarīgai un atbilstošai leģitīmajam mērķim.
Lai novērtētu, vai veselības datu apstrāde ir nepieciešama, jāapsver šādi aspekti:
a) Vai veselības datu apjoms nav pārmērīgs salīdzinājumā ar to vākšanas un uzglabāšanas mērķiem?
Veselības datu apjomam jābūt samērīgam ar to vākšanas un uzglabāšanas mērķiem, un tos nedrīkst apstrādāt citiem, nevis sākotnēji noteiktajiem mērķiem. Lai jūsu veselības datus varētu apstrādāt citiem, nevis sākotnēji noteiktajiem mērķiem, ir nepieciešama jūsu piekrišana.
piemērs Ja tiek uzsākts process pret ārstu, piemēram, sakarā ar viņa neuzmanības dēļ pieļautu kļūdu, kompetentās iestādes vāks veselības datus par šā ārsta pacientiem, lai pārbaudītu, vai viņi ir ārstēti atbilstoši viņu veselības stāvoklim. Tomēr kompetentā iestāde drīkst vākt tikai tādu informāciju, kura attiecas uz konkrēto procesu, proti, informāciju par konkrētā ārsta (bet ne citu ārstu un iestāžu) noteiktajām diagnozēm un terapijas kursiem un tikai par attiecīgo laika posmu.
b) Kāds ir laika posms, par kuru informācija tiek glabāta?
Kad datubāzē vai reģistrā uzkrātie veselības dati vairs nav nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, tie ir jāizdzēš.
piemērs Indivīda šūnu paraugu un pirkstu nospiedumu aizturēšana ilgāk par nepieciešamo laiku ir īpaši aizskaroša, ņemot vērā tajos ietvertās ģenētiskās, identificējošās un veselības stāvokli atspoguļojošās informācijas vērtību.
c) Vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar alternatīviem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem?
Konkurējošās tiesības un intereses – jūsu tiesības uz privāto dzīvi un valsts vai citu personu leģitīmās intereses – ir taisnīgi jālīdzsvaro. Ja konkrētā gadījumā priekšroka dota citu interesēm, nevis jūsu tiesībām vai otrādi, šādai izvēlei jābūt pietiekami argumentētai.
Tiesa, līdzsvarojot pretējas tiesības un intereses, apsvērs šādus aspektus:
a) Kāds ir konkrētā datubāzē vai reģistrā uzkrātās veselības datu raksturs un apjoms?
Piemēram, šūnu paraugi un DNS profili ir ļoti personiska rakstura dati. Jo sensitīvāki jūsu dati ir apstrādāti un jo lielākā apjomā, jo vairāk ir ierobežotas jūsu tiesības uz privāto dzīvi.
b) Cik plašs ir to valsts iestāžu un citu personu loks, kurām ir pieeja uzglabātajiem veselības datiem?
Jo plašāks šis loks, jo vairāk ir ierobežotas jūsu tiesības uz privāto dzīvi. Attiecīgajai institūcijai jānodrošina, ka fizisko personu veselības datiem var piekļūt tikai personas, kurām šī pieeja ir atļauta ar likumu.
c) Vai pastāv atbilstošas un efektīvas garantijas pret to, ka jūsu veselības datus varētu ļaunprātīgi izmantot vai sagrozīt jebkādas iestādes vai personas?
Uzziniet vairāk par to, kā sūdzēties un aizstāvēt savas tiesības šādās situācijās.