Ierobežojumu veidi

Izteiksmes brīvības ierobežošana nozīmē to, ka valsts kaut kādā veidā traucē jums paust savas domas – vai nu jau iepriekš aizliedz tās paust vai publicēt (iepriekšējs ierobežojums), vai arī uzliek sankcijas jums kā autoram vai izdevējam pēc tam, kad tās jau ir paustas vai publicētas (ierobežojums pēc publicēšanas).

Iepriekšējs ierobežojums

Iepriekšēja ierobežojuma mērķis ir novērst konkrētu domu izpaušanu, lai citiem cilvēkiem nebūtu iespēju tās uztvert. Iepriekšēja ierobežojuma piemēri: tiesas nolēmums, ar kuru tiek aizliegts publicēt konkrētu rakstu vai grāmatu; Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes aizliegums pārraidīt televīzijā vai radio konkrētu programmu.

Iepriekšējus ierobežojumus drīkst uzlikt vienīgi izņēmuma gadījumos un vienīgi ļoti svarīgu iemeslu dēļ. Šāds iemesls var būt, piemēram, nepieciešamība novērst mudināšanu uz vardarbību pret kādu etnisko vai reliģisko grupu.

Šādi pasākumi ir pretrunā ar pašu izteiksmes brīvības būtību, tas ir, informācijas un domu apmaiņu starp cilvēkiem, kuri vēlas tās uzzināt, un viņu iespēju paust savas domas par tām. Tāpēc tiesai, izvērtējot šādu ierobežojošu pasākumu pieļaujamību, ir jāievēro ļoti stingri standarti. 

Ierobežojums pēc publicēšanas

Ierobežojumi pēc publicēšanas tiek noteikti ar mērķi sodīt autoru, reportieri vai izdevēju par konkrētas informācijas publicēšanu un parasti tiek piemēroti pēc tam, kad tiesa vai citas valsts varas iestādes attiecīgo informāciju atzinušas par nelikumīgu. Visbiežāk ierobežojumi pēc publicēšanas tiek uzlikti civiltiesisko sankciju veidā.

piemērs Ja nepatiesa informācija ir kaitējusi kādas personas reputācijai, tiesa ar spriedumu var likt apsūdzētajam, tas ir, attiecīgās informācijas sniedzējam,  atsaukt šo informāciju, samaksāt kompensāciju un/vai atvainoties cietušajam.

Retos gadījumos tiek piemēroti kriminālsodi un uzlikti disciplinārsodi. Kriminālsods ir bargākais soda veids un tāpēc var tikt piemērots vienīgi ļoti nopietnu iemeslu dēļ, piemēram, lai novērstu aicināšanu uz vardarbību, fiziskas izrēķināšanās draudus vai naida kurināšanu. Šīm sankcijām vienmēr jābūt samērīgām ar to likumīgo mērķi.

piemērs Ja slimnīcas darbinieks atklāj trešajām personām to, kas viņam zināms par ievērojamas personas veselības stāvokli, viņam var uzlikt disciplinārsodu, taču kriminālapsūdzības izvirzīšana un cietumsoda piespriešana šajā gadījumā diez vai būs samērīgs pasākums.

Resursi

Atjaunots 01/08/2016