Žurnālistiem ir tiesības neatklāt savus informācijas avotus.
Tiesības neatklāt informācijas avotus
Žurnālistu informācijas avotu aizsardzība pieder pie galvenajām žurnālistu tiesībām un ir paredzēta, lai žurnālisti varētu īstenot savu izteiksmes brīvību un pildīt savu “sabiedrības sargsuņa” uzdevumu.
Ja šādas aizsardzības nebūtu, cilvēki visbiežāk atteiktos sniegt žurnālistiem to uzdevuma pildīšanai nepieciešamo informāciju. Žurnālistiem ir tiesības neatklāt savus informācijas avotus neatkarīgi no tā, vai viņu informatori attiecīgo informāciju ieguvuši likumīgā vai nelikumīgā veidā.
Tiesības neatklāt savus informācijas avotus aizsargā žurnālistus ne tikai no konkrētiem rīkojumiem atklāt informatora identitāti, bet arī no policijas un citu valsts varas iestāžu darbībām, kas varētu novest pie informācijas avota identificēšanas.
piemērs Policija nedrīkst likt žurnālistam uzrādīt dokumentus, kuros ir norādes uz informatora identitāti, noklausīties žurnālista telefonsarunas vai pārmeklēt viņa māju un informācijas nesējus.
Tomēr žurnālistu informācijas avotu slepenība nav absolūta un izņēmuma gadījumos var tikt ierobežota.
Ierobežojumi
Pieprasīt, lai žurnālists atklāj savus informācijas avotus, var vienīgi izņēmuma gadījumos, kad tas nepieciešams ļoti svarīgu interešu aizsardzības labad.
piemērs Vēlēšanās noskaidrot, kurš izpaudis uzņēmuma konfidenciālo darbības plānu vai nopludinājis informāciju ļoti slepenā krimināllietā, netiks automātiski uzskatīta par tādām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, kuras varētu attaisnot žurnālista informācijas avotu atklāšanu.
Pret žurnālistu informācijas avotu slepenības apdraudējumiem jāizturas ar vislielāko piesardzību, un valstī jābūt nodrošinātiem atbilstošiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas atturētu varas iestādes no izņēmumu ļaunprātīgas izmantošanas.
Lēmumu par informācijas avota atklāšanu drīkst pieņemt vienīgi izmeklēšanas tiesnesis kriminālprocesā pēc visu iesaistīto interešu rūpīgas izvērtēšanas, un, šo lēmumu pieņemot, viņam jāņem vērā šādi faktori:
- vai pieprasītā informācija ir saistīta ar smagu noziegumu, piemēram, bērnu ļaunprātīgu izmantošanu, un vai tā var palīdzēt identificēt noziedznieku;
- vai nav citu veidu (avotu), kā atklāt noziedznieku.
Tiesnesim savā lēmumā jāpaskaidro, kāpēc informācijas avota atklāšana ir nepieciešama un svarīgāka par žurnālista izteiksmes brīvību un viņa informācijas avotu slepenību.
Kā sūdzēties
Ja uzskatāt, ka izmeklēšanas tiesneša lēmums par informācijas avota atklāšanu nav samērīgs un tajā nav līdzsvarotas visas iesaistītās intereses, jūs varat to pārsūdzēt augstākas instances tiesā. Pārsūdzības procedūrai un termiņam jābūt norādītam pašā tiesneša lēmumā.
Augstākas instances tiesa izskatīs jūsu sūdzību rakstveidā 10 dienu laikā, un tās spriedums būs galīgs.