Diskriminācija ir aizliegta. Taču jūs varat saskarties ar diskrimināciju dažādu iemeslu dēļ.  Attiecībā uz pilsonisko līdzdalību visbiežāk minētie diskriminācijas iemesli ir dzimums, tautība, etniskā piederība vai rase, invaliditāte un ieslodzītā statuss. Ja valsts nenovērš vai pat atbalsta diskrimināciju pilsoniskās līdzdalības jomā, tā var tikt saukta pie atbildības par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu saistībā ar kādām no iepriekš minētajām cilvēktiesībām vai neatkarīgi no tām.

Uzziniet vairāk par diskriminācijas aizliegumu.

Sievietes

Attiecībā uz kandidēšanu vēlēšanās sievietes ir nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar vīriešiem, jo kandidātu sarakstos iekļauto un ievēlēto sieviešu skaits parasti ir mazāks nekā vīriešu skaits. Lai šo situāciju labotu, dažās valstīs attiecībā uz kandidēšanu vēlēšanās tika noteiktas dzimuma kvotas un veikti citi īpaši pasākumi. Saskaņā ar Latvijas likumiem šādu kvotu nav ne pašvaldību, ne Saeimas vēlēšanās. Satversme un Darba likums garantē vienlīdzību, tostarp dzimumu līdztiesību, likuma priekšā. Šīs nediskriminācijas garantijas nozīmē vienlīdzību arī pilsoniskās līdzdalības jomā, nodrošinot sievietēm un vīriešiem līdzvērtīgas iespējas piedalīties sabiedriskajos procesos.

Minoritātes

Mazākumtautību pārstāvju pilsoniskā līdzdalība var tikt nelabvēlīgi ietekmēta vairākos līmeņos gan nacionālistisku, gan etnisku, gan rasistisku aizpriedumu dēļ. Pilsonība ir īpašs priekšnoteikums daudzu politisko tiesību īstenošanai, piemēram, dalībai vēlēšanās un referendumos, tomēr šajā ziņā ierobežojumi var būt attaisnojami.

Latvijā nepastāv ne juridiski, ne praktiski ierobežojumi, kas liegtu nepilsoņiem, ES pilsoņiem vai trešo valstu pilsoņiem iesaistīties arodbiedrībās, profesionālajās asociācijās, pilsoniskās sabiedrības organizācijās vai citās nevalstiskajās organizācijās. Turklāt valsts atbalsta visu minoritāšu tiesības uzturēt un attīstīt savu valodu un kultūru, kā arī etnisko identitāti, tostarp pilsoniskajā telpā. Latvijas valstij ir pienākums veidot dialogu un sadarboties ar visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu nacionālās, etniskās un cita veida identitātes.

Personas ar invaliditāti

Saskaņā ar cilvēktiesību normām tikai oficiāli konstatēta garīga nespēja var būt par pamatu tam, lai personai tiktu liegtas tiesības balsot vēlēšanās vai iegūt vēlētas amatpersonas statusu. Turklāt pilnīga balsstiesību atņemšana uz garīga rakstura traucējumu pamata bez individuāla tiesas izvērtējuma ir vēlēšanu tiesību pārkāpums.

Fiziskā invaliditāte nevar būt likumīgs pamats vēlēšanu tiesību ierobežošanai. Taču tā var attiecīgajām personām apgrūtināt pieeju vēlēšanu iecirknim un iespēju balsot aizklāti. Visos vēlēšanu cikla posmos personām ar invaliditāti jābūt nodrošinātiem tādiem pasākumiem un tādu telpu pieejamībai, lai šīs personas varētu izmantot savas tiesības balsot personiski vai ar pašu izraudzīta palīga starpniecību.

Ieslodzītie

Saskaņā ar cilvēktiesībām ieslodzīto tiesības balsot var tikt ierobežotas noteiktu apstākļu dēļ. Taču ieslodzītajiem tiesības balsot nevar tikt atņemtas automātiski – tāpēc vien, ka viņi ir ieslodzītie. Viņu tiesības balsot gan var tikt ierobežotas, taču katram šādam ierobežojumam jābūt noteiktam leģitīma mērķa dēļ, piemēram, lai novērstu noziedzību, sankcionējot ieslodzīto rīcību un veicinot pilsonisko atbildību un tiesiskumu, turklāt ierobežojumam jābūt samērīgam ar tā mērķi.

Latvijā pēc nesen pieņemtā Satversmes tiesas sprieduma ieslodzītie, kas izcieš sodu, tagad drīkst balsot pašvaldību vēlēšanās. Atbilstoši citam, agrākam Satversmes tiesas spriedumam no 2022. gada 4. aprīļa vairs nav spēkā arī ierobežojums, kas liedza piedalīties pašvaldību vēlēšanās pirmstiesas apcietinājumā esošām personām, ja tās atrodas apcietinājumā ārpus tā vēlēšanu apgabala, kurā ir reģistrētas vēlēšanām. Tātad persona, kura izcieš sodu cietumā vai ir apcietināta, jebkurā gadījumā būs tiesīga piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma