Tiesības uz brīvām vēlēšanām ir cilvēku tiesības tiesības aizklātā balsojumā ievēlēt savus pārstāvjus dažādu līmeņu pārstāvniecības institūcijās. Šīs tiesības izpaužas divos aspektos: kā tiesības vēlēt (aktīvais aspekts) un kā tiesības kandidēt vēlēšanās (pasīvais aspekts). Tiesības uz brīvām vēlēšanām neattiecas uz referendumiem.
Tiesības uz brīvām vēlēšanām ir būtisks pilsoniskās līdzdalības priekšnoteikums. Tās nodrošina to, ka vēlētāji var pilnīgi netraucēti īstenot savas pilsoniskās līdzdalības tiesības, kā arī to, ka vēlēšanu rezultāts atspoguļo vēlētāju vēlmes. Lai vēlēšanas tiktu uzskatītas par brīvām, tām jāatbilst trim kritērijiem:
- vēlēšanas notiek periodiski
- balsošana ir aizklāta
- tiek ievērotas cilvēku tiesības piedalīties vēlēšanās un balsot brīvi (bez piespiešanas)
Uzziniet vairāk par tiesībām uz brīvām vēlēšanām.
Tiesību uz brīvām vēlēšanām ierobežojumi
Tiesības uz brīvām vēlēšanām nav absolūtas un var tikt ierobežotas, taču attiecīgajiem ierobežojumiem jābūt noteiktiem leģitīma mērķa dēļ (nav iepriekš noteikta ierobežojumu saraksta) un samērīgiem (ne lielākiem, kā nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai).
piemērs Fiksēts vecums jeb vecuma cenzs kandidēšanai un balsošanai vēlēšanās vairumā gadījumu ir pamatots ierobežojums.
piezīme Tiesības uz brīvām vēlēšanām dažādās valstīs tiek regulētas dažādi.