Visām tiesām savi nolēmumi ir jāpamato. Tiesai jāpaskaidro, uz kādiem apsvērumiem, faktiem un likumiem tās nolēmums ir balstīts.
Šī prasība attiecas gan uz galīgo spriedumu lietā, gan uz dažādiem lēmumiem, kurus tiesa pieņem lietas izskatīšanas laikā, un garantē, ka tiesa savus nolēmumus nepieņem patvaļīgi un puses tiek uzklausītas to pieņemšanas procesā.
Tiesas sniegtā pamatojuma apjoms un saturs ir atkarīgs no:
- nolēmuma veida;
- nolēmuma nozīmes lietā;
- izlemtā jautājuma būtības.
piemērs Nolēmumā, ar kuru konstatēta personas vaina vai nevainīgums nozieguma izdarīšanā, jābūt ietvertam detalizētam, visus nozieguma aspektus aptverošam pamatojumam. Savukārt tāda nolēmuma pamatojums, ar kuru tiek pagarināti procesuālie termiņi, var nebūt tik detalizēts.
Pietiekams pamatojums
Tiesas nolēmumā var būt ietverts pietiekams pamatojums, pat tad ja tiesa nav vienisprātis ar jums. Tiesas pienākums dot pamatojumu nenozīmē, ka katram jūsu pieteikumā minētajam argumentam jābūt detalizēti izvērtētam vai pat iekļautam tiesas nolēmumā. Tomēr tad, ja kāds no jūsu minētajiem argumentiem var būtiski ietekmēt lietas iznākumu, tiesai ir pienākums šo argumentu izvērtēt savā nolēmumā.
Apjoms
Pienākums sniegt detalizētu pamatojumu nav attiecināms uz pilnīgi visiem tiesas nolēmumiem. Taču tas attiecas uz tiesas spriedumiem un lēmumiem, kas skar jūsu cilvēktiesības un citas būtiskas procesuālās tiesības. Ja tiesnesis pieņem vienkāršu, uz noteiktas likuma normas balstītu lēmumu, viņam nav pienākuma to detalizēti pamatot.
piemērs Lēmumam par apcietinājuma pagarināšanu jābūt pietiekami pamatotam. Taču lēmumam nepieņemt atsevišķus dokumentus, kuru iesniegšanas termiņu iesniedzējs ir nokavējis, nav vajadzīgs padziļināts skaidrojums.
Augstākas instances tiesas nolēmumi
Ja augstākas instances tiesa piekrīt zemākas instances tiesas sniegtajam pamatojumam un apelācijas sūdzībā nav minēti jauni argumenti, tad šī tiesa var norādīt, ka piekrīt zemākās instances tiesas spriedumam, to nepārrakstot.