Vardarbība ģimenē daudzos gadījumos ir vēl jo bīstamāka tāpēc, ka no agresijas cieš arī bērni – vai nu tieši, vai netieši, kļūdami par pieaugušo starpā notiekošo vardarbības aktu lieciniekiem. Tā kā bērnu tiesību aizsardzība paredz atšķirīgu un īpašu pieeju nepilngadīgajam, šajos gadījumos piemērojams atšķirīgs un īpašs tiesiskais regulējums.
Bērnam, kas cietis no vardarbības ģimenē, ir tādas pašas tiesības saņemt valsts aizsardzību, likt varmākam atbildēt par savu rīcību un pieprasīt kompensāciju kā pieaugušajam, kas cietis no vardarbības ģimenē. Tomēr nepieciešams, lai bērnu pārstāvētu (piemēram, dokumentu parakstīšanā un iesniegšanā) viņa likumiskais aizbildnis. Ja bērna likumiskais aizbildnis vilcinās vai atsakās bērna vārdā iesniegt nepieciešamo pieteikumu, to var iesniegt bāriņtiesa vai prokurors.
Bērna izņemšana no ģimenes
Gadījumos, kad bērnu apdraud viņa likumiskie aizbildņi – vecāki vai ieceltais aizbildnis – un tādējādi nav neviena, kas pārstāvētu bērna tiesības un intereses, bērns var tikt nošķirts no ģimenes, ja, bērnam paliekot ģimenē, nav iespējams novērst pret viņu vērstas vardarbības risku. Policijai, pieņemot lēmumu par bērna izņemšanu no ģimenes, tas jānogādā drošā vidē – krīzes centrā, medicīnas iestādē, audžuģimenē vai citos drošos apstākļos. Ja bērna vecāki vai ieceltais aizbildnis apdraud bērna dzīvību, veselību vai brīvību, tad policijai ir pienākums par to nekavējoties informēt bāriņtiesu. Bāriņtiesa ir tiesīga pieņemt lēmumu par vecāka vai ieceltā aizbildņa aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu, kā arī lemt par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vai par bērna izņemšanu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes.
Atbalsts vardarbības upurim
Bērnam, kurš cietis no vardarbības ģimenē, jābūt nodrošinātai neatliekamajai bezmaksas palīdzībai, lai viņš varētu atgūt fizisko un garīgo veselību un no jauna integrēties sabiedrībā. Attiecīgās medicīniskās aprūpes un integrācijas pasākumi jāveic bērna veselībai, pašapziņai un cieņai labvēlīgos apstākļos, rūpīgi glabājot bērna intīmos noslēpumus. Vispārīgie noteikumi par cietušā bērna tiesību aizsardzību piemērojami jebkurā administratīvajā, civilajā un kriminālajā tiesvedībā.
Cietušo bērnu ir aizliegts:
- Atstāt vienu, izņemot gadījumu, kad bērns pats to vēlas un viņa izvēli par adekvātu atzīst psihologs, kurš ir īpaši apmācīts darbam ar bērniem, kas cietuši no vardarbības
- Atstāt bez psiholoģiska vai cita veida atbalsta
- Konfrontēt ar iespējamo varmāku, kamēr bērns nav pietiekami psiholoģiski sagatavots šādai konfrontācijai
- Pakļaut jebkādiem obligātiem pasākumiem, lai iegūtu no viņa informāciju vai arī citādos nolūkos
Bērnu aizsardzība & cilvēktiesības
Gadījumos, kad bērns cieš no vardarbības ģimenē, var būt pārkāptas tādas pašas cilvēktiesības kā gadījumos, kad no varmācības ģimenē cieš pieaugušie.
Ja valsts iestādes nav veikušas atbilstošus īpaši bērna aizsardzībai nepieciešamos pasākumus, var būt pārkāptas tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi. Tā tas var notikt, piemēram, gadījumā, kad bērns ir nepamatoti izņemts no ģimenes vai kad bez rūpīgas apstākļu izvērtēšanas aizgādības tiesības tiek piešķirtas vienam vai otram no vecākiem.
Ja bērns tiek iesaistīts no vardarbības ģimenē izrietošā tiesas procesā un valsts iestādes viņam nav nodrošinājušas tieši cietušajiem bērniem paredzētās taisnīgas tiesas garantijas, var tikt pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu.