Ikvienam ir tiesības uz veselību. Tas nozīmē, ka valstij ir pienākums nodrošināt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību un aizsargāt pacientu tiesības.
Ikvienam ir tiesības uz veselību, taču šīs tiesības nav saprotamas kā tiesības būt veselam. Valsts nevar garantēt to, ka visi tās pilsoņi būs pilnīgi veseli. Tāpēc tiesības uz veselību būtu precīzāk definējamas kā tiesības uz augstāko sasniedzamo fiziskās un garīgās veselības līmeni. Tas nozīmē, ka valstij ir jānodrošina kvalitatīva medicīniskā palīdzība un jāaizsargā pacientu tiesības.
Pasaules Veselības organizācijas konstitūcijas preambulā ir teikts:
"Augstākā sasniedzamā veselības līmeņa baudīšana ir viena no katra cilvēka pamattiesībām neatkarīgi no rases, reliģijas, politiskās pārliecības, ekonomiskā vai sociālā stāvokļa."
Latvijas Republikas Satversmes 111. pants nosaka:
“Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.”
Kopumā tiesības uz veselību ietver šādas tiesības:
- tiesības kontrolēt savu veselību un ķermeni, tostarp ķermeņa autonomiju
- tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par savu veselību
- tiesības izvēlēties ārstu, veselības aprūpes iestādi, diagnostikas un ārstēšanas metodes
- tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus
- tiesības saņemt nepieciešamās zāles
- tiesības izvēlēties, pieņemt un atteikt ārstniecību
- tiesības sūdzēties par iespējamiem tiesību uz veselību pārkāpumiem
- tiesības uz kompensāciju, ja ir pārkāptas tiesības uz veselību
Par šo sadaļu
Šajā sadaļā tiks sniegts plašāks skaidrojums par to, kas ir tiesības uz veselību, kā šīs tiesības var īstenot un attiecināt uz konkrētām grupām un kādi ir valsts pienākumi šajā sakarā.