Videonovērošana aizvien biežāk tiek veikta gan publiskā, gan privātā telpā. Videonovērošana var būt nepieciešama, bet, ja tiek veikta prettiesiskā veidā, ar to var tikt pārkāptas jūsu tiesības uz privāto dzīvi.
Pēdējos gadu desmitos videokameras novērošanas mērķiem aizvien plašāk tiek izmantotas dažādās vietās − uz ielām, veikalos, skolās, valsts iestādēs un pat darbavietās. Tā, piemēram, ielas un publiskus skvērus var novērot policija, lai novērstu nekārtības un noziedzīgus nodarījumus, kā arī identificētu tajos iesaistītās personas, bet videonovērošana skolās un bērnudārzos tiek veikta, lai aizsargātu bērnus un identificētu attiecīgās iestādes teritorijā iekļuvušās personas.
Kādas cilvēktiesības varētu būt pārkāptas?
Videonovērošana ierobežo jūsu tiesības kontrolēt savu personas datu izmantošanu un tādējādi iejaucas jūsu privātajā dzīvē. Videonovērošanas rezultātā var būt pārkāptas jūsu tiesības uz privāto dzīvi, jo jūsu uzvedība tiek ierakstīta un attiecīgā dokumentācija var tikt saglabāta un izmantota dažādiem nolūkiem. Tāpēc videonovērošana, tāpat kā jebkura datu apstrāde, ir pieļaujama tikai īpašos Vispārīgajā datu aizsardzības regulā izsmeļoši norādītos gadījumos.
Par šo sadaļu
Šī sadaļa veltīta gadījumiem, kad esat novērots, izmantojot videokameras, publiskā vai privātā telpā un uzskatāt, ka videonovērošana un jūsu uzvedības fiksēšana videoierakstā ir iejaukšanās jūsu privātajā dzīvē. Uzziniet vairāk par videomateriālu un filmējot iegūto attēlu tālāku izmantošanu.
Uzziniet vairāk par videonovērošanu nozieguma kontekstā.
Uzziniet vairāk par videonovērošanu darbavietā.