Garīgās (psiholoģiskās) veselības aprūpe ietver gan profilakses pasākumus, gan arī ārstēšanu un tiek nodrošināta trijos dažādos līmeņos.
Garīgās veselības aprūpe
Garīgās (psiholoģiskās) veselības aprūpe ietver profilakses pasākumus, kā arī tādu personu ārstēšanu, kurām jau ir psiholoģiski vai garīgi (psihiski) traucējumi vai slimības. Garīgās veselības aprūpe ir arī rehabilitācijas programmu sastāvdaļa.
Vairāk par garīgo (psiholoģisko) veselību uzziniet šajā Gidā.
Garīgās veselības aprūpes līmeņi
Garīgās veselības aprūpe tiek nodrošināta trijos līmeņos:
1. Primārā veselības aprūpe
Ģimenes ārsts pēc Veselības ministrijas sagatavotajiem algoritmiem novērtē pacienta stāvokli un nosaka (provizorisku) diagnozi, bet pēc tam informē pacientu par ārstēšanas iespējām (atkarībā no stāvokļa).
2. Sekundārā veselības aprūpe
Garīgās veselības aprūpes pakalpojumus pacientam sniedz ārsti speciālisti, piemēram, klīniskie psihologi, psihoterapeiti, psihiatri u. c. Šos pakalpojumus pacients var saņemt arī tad, ja neuzturas slimnīcā vai klīnikā (ambulatorā aprūpe).
3. Terciārā veselības aprūpe
Tā ir ļoti specializēta ārstēšana, kas tiek veikta psihoneiroloģiskajās slimnīcās un paredzēta pacientiem, kuri atrodas smagā stāvoklī, piemēram, pacientiem, kuriem ir rezistenta depresija, augsts pašnāvības risks, dzīvībai bīstami ēšanas traucējumi utt.
Ievietošana garīgās veselības aprūpes iestādē
Garīgās veselības aprūpes iestādē pacientu var ievietot tad, ja viņam ir tādi psihiski traucējumi, kuru dēļ ievietošana stacionārā ir nepieciešama. Ievietošanai garīgās veselības aprūpes iestādē jābūt brīvprātīgai un balstītai uz pacienta informētu piekrišanu. Tomēr dažos gadījumos personu var garīgās veselības aprūpes iestādē ievietot piespiedu kārtā. Tas jādara likumīgi un ievērojot attiecīgās personas cilvēktiesības.
Vairāk par piespiedu ievietošanu garīgās veselības aprūpes iestādēs uzziniet šajā Gidā.
Garīgās veselības aprūpe un cilvēktiesības
Tiesības saņemt garīgās veselības aprūpi ir viens no tiesību uz veselību aspektiem un ir saistītas arī ar tiesībām uz dzīvību, tiesībām uz privāto dzīvi un sliktas izturēšanās aizliegumu. Garīgā veselība un cilvēktiesības ir savstarpēji cieši saistīti jēdzieni, jo nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, spīdzināšana vai deportācija, var atstāt spēcīgu negatīvu ietekmi uz cilvēka garīgo veselību, savukārt ar garīgās veselības traucējumu ārstēšanu piespiedu kārtā var tikt aizskartas citas cilvēktiesības: tiesības uz dzīvību, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību un tiesības uz privāto dzīvi.
Par šo sadaļu
Šajā sadaļā skaidrots, kas ir garīgās veselības aprūpe, kam ir tiesības uz bezmaksas garīgās veselības atbalstu un ar kādiem nosacījumiem garīgās veselības traucējumi var tikt ārstēti piespiedu kārtā.