Katram pacientam ir jāapzinās savas tiesības, lai viņš varētu pilnvērtīgi piedalīties procesā, kurā tiek pieņemti lēmumi par viņa veselību, un saņemt atbilstošu medicīnisko aprūpi. Tas arī veicinās pacienta un medicīnas personāla savstarpējo uzticēšanos.
Būtisks visu cilvēktiesību, arī pacienta tiesību, aspekts ir individuālā (personiskā) autonomija.
Pacienta veselības aprūpes kontekstā šis jēdziens nozīmē spēju:
- piekļūt veselības aprūpei, proti, saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību
- izvēlēties savu ārstu un ārstniecības iestādi
- saņemt informāciju par savu veselību un ārstēšanu
- piekrist piedāvātajai medicīniskajai aprūpei vai atteikties no tās
- pārliecināties, ka informācija par viņa veselību tiek saglabāta kā privāta informācija un netiek izpausta nevienai nepiederošai personai
piezīme Šis princips nav absolūts – attiecīgā informācija var tikt izpausta citām personām vai iestādēm, taču tikai noteiktos, likumā skaidri paredzētos gadījumos.
- sūdzēties par iespējamiem pārkāpumiem un saņemt kompensāciju
Latvijā visas šīs tiesības regulē Pacientu tiesību likums.
piezīme Pacientam ir arī pienākumi, piemēram, pienākums rūpēties par savu veselību un aktīvi iesaistīties ārstniecībā, kā arī sniegt ārstiem patiesu informāciju par savu veselību. Pacientu pienākumi noteikti Pacientu tiesību likumā.
Pacienta tiesības un cilvēktiesības
Pacienta tiesības ir atsevišķa tiesību uz veselību sastāvdaļa. Tās ir cieši saistītas ar “vispārīgākām” cilvēktiesībām, piemēram, tiesībām uz privāto dzīvi, tostarp ķermeņa autonomiju un personas datu aizsardzību, diskriminācijas aizliegumu, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi medicīniskajai aprūpei un tās saņemšanu, kā arī spīdzināšanas un necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu (padomājiet par ciešanām, kādas var piedzīvot cilvēks, kuram tiek liegta piekļuve medikamentiem).
Par šo sadaļu
Šajā sadaļā jūs varat uzzināt par savām kā pacienta tiesībām.